Rainis un Aspazija Daugavpilī

Pēc atgriešanās no trimdas (Šveicē, 1906-1920) Daugavpilī īslaicīgi (vienu vienu) uzturās Rainis un Aspazija. Sākotnēji Rainis un Aspazija, braukdami no Varšavas sūtņa A. Ķeniņa pavadībā, 9.aprīļa rītā ierodas Kalkūnu stacijā. Uz Daugavas kreiso krastu, kuru kontrolēja poļu robežsargi, pretim dzejniekiem sevišķo uzdevumu virsnieks Preisbergs. Tad ar auto dzejnieki tiek nogādāti uz Daugavas labo krastu, kur delegācija apstājās pie Latvijas robežkontroles posteņa.
Daugavpilī notiek svinīga sagadīšanas ceremonija. Šim nolūkam Rīgā bija izveidota īpaša svētku komiteja, kuras pārstāvji ieradās Daugavpilī. Delegācijas sastāvā ir arī literāts Pāvils Rozītis, fotogrāfs Vilis Rīdzenieks.
Vakarā plkst. 18 ciemiņi ieradās Daugavpils stacijā, kura dzelzceļnieki un armijas pārstāvji bija sarīkojuši svinīgu uzņemšanu. Plkst. 19. Rainis un Aspazija atstāj Daugavpili un dodas uz Rīgu, kur 10. aprīlī no rīta sarīkota svinīga sagaidīšana. Par to rūpējās jaundibinātais Raiņa klubs, kurā bija arī Latgales sekcija.
Vietā, kurā dzejnieki apmetās (tagad muzeja ēka), 60.gados uzstādīta piemiņas plāksne. Pēc nozagšanas 1979.gadā plāksne atkārtoti uzstādīta 1983.gadā.
Caur Kalkūnu staciju 1906. gada sākumā abi dzejnieki atstāja dzimteni un emigrācijā pavadīja 14 gadus.
Bija versija, ka Rainis un Aspazija ieradīsies Latvijā jau 1919. gada oktobrī. Laikraksts "Jaunākās ziņas" ziņoja, ka dzejnieku atstāšot Kastaņolu 25. vai 26. oktobrī. No Berlīnes līdz Latvijai būšot atsevišķa vilciena kupeja.