Latgales dati

1921. gada 27. novembris

Pasākums notiek pirmās Adventes svētdienā. Tika uzskatīta par privātu latviešu vidusskolu. Tā laika presē dēvēta par pirmo katoļu vidusskolu. Skaolai bija 2 sagatavošanas klases un 2 virzieni - klasiskais un humanitārais.
Skolas vajadzībām 1926. gadā sāka būvēt četrstāvu ēku. Valsts piešķīra 20.000 ls. 30. gados nama celtniecība vēl turpinājās.
1940. gada 30. septembrī padomju vara slēdza skolu un lika atbrīvot telpas. 1941. gada beigās darbību atjaunoja ģimnāzija. Vācu laikā skolas telpās darbojās Aglonas lauksaimniecības vidusskola. 1942. gada 22. janvārī skolā notika liels ugunsgrēks.
Pēc kara skola uzsāka darbu kā vispārizglītojošā skola, vēlāk - internātskola.
1999. gada 8. septembrī mācību gadu skolas telpās uzsāk Aglonas Katoļu ģimnāzija.
Skolas vadītāji:
Nikodems Rancāns
Aloizs Broks.
Par skolotājiem ģimnāzijā strādājuši: Staņislavs Škutāns,
1940. gadā bija 14. izlaidums, :
Klasisko nozarojumu beidza 15. audzēkņi: Ludviķis Aispurs, Vladislav» 80ljaruns, Aleksandrs Jermalenko, Jānis Jurjevs, Jānis Kaļva, Broņislavs Liepnieks, Staņislavs Lukaševičs, Frementijs Lubkalns, Antons Maskalāns, Alberts Pleišs, Valentins Rimšs, Pēteris Selickis, Aloizs Zeps, Jānis Zeps un Pēteris Želvis.
Humanitāro nozarojumu beidza 9 audzēkņi: Juris Bluks, Samuels Dimenštelns, Augusts Kudeiko, Gregors Ērts - Ūsāns, Miķelis Pižiks, Staņislavs Rikāns, Aloizijs Upenieks, Jāzeps Vaišļis un Boleslavs Zukuls.
Ģimnāzijas pazīstamākie absolventi:
Casno Pēteris
Kokins Broņislavs /1930/
Niedra Jānis

Atsauces
  • “Aglonas realģimnazijas pasvetešona un atklošona.” Latgolas Vōrds. 1921. 7.decembris.
2fb3e662df53bbcb01d37413a81bba2867d4f392
C1ac361b0dd726472bb8c330bf0e00e59c4da0a6
521470f79ebd475e0b116792acf4378686589788