Latgales dati

2000. gada 27. oktobris

Pirms simts gadiem būvētās dzirnavās mazo hidroelektrostaciju ierīkoja SIA "Jaša HES" (reģ. 14.05.1999) ar Pelēču pagasta padomes (priekšsēdētajs Jānis Podskočijs) un a/s "Latgales enerģētika" (pārvaldnieks Jānis Novakšānovs) atbalstu.
Ūdensdzirnavas būvētas 1899. gadā Jašas upes kreisajā krastā. Ūdensdzirnavu kompleksā ietilpa pati dzirnavu ēka, gateris ar nojumi (uzstādīts 20. gs. 30. gados), kokapstrādes darbnīca, hidrobūves, dzīvojamā ēka, kūts. Darbojās arī vilnas kārstuve ar pagrabu, kas nojaukta pēckara gados, smēde un malēju apmešanās vieta. Dzirnavās bija 3 miltu maļamie gaņģi, 1 grūbalotājs, putraimu kapātājs. Malšanai tika izmantoti mākslīgi izlietie dzirnakmeņi. Dzirnavu agregāti izgatavoti Zviedrijā un Vācijā. Līdz 1928. gadam Pelēču dzirnavas darbojās ar ūdensratu. 1928. g. ielikta pirmā turbīna (ar jaudu 76 Zs), 1963. g. uz Pelēču dzirnavām pārvesta un uzstādīta turbīna no Madonas rajona Aronas pagasta Birānu dzirnavām. Mazūdens gadalaikos un turbīnu remonta laikā dzirnavas darbināja ar dīzeļmotoru, kas tika uzstādīts 1970. gados. Gateri uzstādīja 1930. gados. Dzirnavas darbojās līdz 1990. gadiem.
Dzirnavas cēlis vācietis Korns (tāpēc tās sauktas par (Korna dzirnavām), uzaicinot no Vācijas brāļus Šneiderus.
1925.gadā zemes gabalu un dzirnavas nopērk Marija Golovina.
Īpašnieki bijuši arī:
Kazimirs Brics
baznīckungs Julijans Gedvillo
Antons Velkme.
Pirms kara un kara laikā Jasmuižas dzirnavu īpašniece bija Marija Kuzņecova.
Tagad Pelēču ūdensdzirnavās uzstādīta Čehijā ražota HES iekārta, kas ražo elektrību.

Atsauces
  • Jonāne, E.T. “Pelēčos atklāja hidroelektrostaciju.” Latgales Laiks. 2000.31.oktobris.
  • “Preiļi – Pelēči – Aizkalne – Preiļi.” http://www.dekaini.lv/veloturisms/preili-peleci-aizkalne-preili (09.12.2017).
  • Pilnvarnieka Latvijas amatniecības privatizācijai vietnieks P. Lapiņš. “Privatizēto amatniecības uzņēmumu 10. saraksts.” Rikojumu Vēstnesis. 1942.09.24.
  • Dzeņs, O. “Josmuiža.” Dzeive, 1968. Nr.88., 24.lpp.