Latgales dati
Dzimis 1891. gada 29. jūlijā Kalupes pagasta Pabēržos Agates (dzim. Mukāne) un Staņislava Pabēržu 8 bērnu ģimenē.
Jurists (miertiesnesis /Daugavpils apriņķis Somersets 1917-1918, 1922-1923/, tiesnesis /Daugavpils apriņķis, 1919-1920/, Latgales apgabaltiesas loceklis /1923-1926/, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs /1926, 1928, 1929, 1931-1934, 1934-1940/, advokāts un juriskonsults /Rīga,1944-/);
valstsvīrs (Latgales lietu ministrs bez portfeļa /1926-1928/, tieslietu ministrs (1929-1931), Tautas labklājības ministrs /17.03.1934- 15.05.1934/, tieslietu ministrs A.Kirhenšteina valdībā /1940/),
politiķis (Satversmes sapulces deputāts /Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/, 3., 4. Saeimas /Latgales vēlēšanu apgabals, 1928-1934/ , Tautas saeimas, vēlāk LPSR AP deputāts /Prezidija loceklis; Latgales vēlēšanu apgabals, /1940-1947/),
prese darbinieks (laikraksta LATGALĪTS redaktors /1920-1922/, žurnāla DZIMTENES SKAŅAS redakcijas loceklis /1925/; laikraksta "Golos Kretjanina" redakcijas loceklis),
literāts (latgaliešu dzejas krājuma "Pavasara skaņas" (1913) autors, kas ir pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa valdes loceklis /1920/).
Piedalījās Tautas Saeimas delegācijas sastāvā Maskavas apmeklējumā 1940. gada 5. augustā. kad Latvija kā padomju republika tika pievienota Padomju Savienībai.
1917. gada aprīļa /maija Rēzeknes kongresa dalībnieks, ievēlēts par Latgales Zemes padomes locekli.
Nepabeidzis studijas (1912-1917) Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē, 1917.gadā sāka strādāt par miertiesnesi Somersetā. 1918. gadā vācu laikā par zemnieku interešu aizstāvēšanu arestēts un nosūtīts uz nometni Vācijā.
Dzīvesbiedre Veronika Pudāne no Kalupes pagasta Ķeišiem. Viņas tēvs Francis Pudāns ar mazgadīgo meitu Veroniku 19.gs. beigās devies peļņā uz Pēterburgu. F.Pudāns Putlova rūpnīcā nostrādāja vairāk nekā 20 gadus.
Dēls Juris (juniors) Pabērzs.
Brālis Sebastjāns Pabērzs.
Viens no brāļiem dzīvoja un strādāja Pēterburga, kurp devās arī jaunākais brālis Juris,
Miris 1961. gada 22. aprīlī Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.
Atsauces
  • “Paziņojums.” Valdības Vēstnesis. 2.11.1931.
  • Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 99.-101.lpp.
  • “Labklājības ministrija. Vēsture.” http://www.lm.gov.lv/text/73 (27.11.2014).
  • Salcevča, I. “Jurists ar dzejnieka dvēseli.” Karogs, 1981. N. 8.
  • Pabērzs, J. “Uz brīdi apturot laiku.” Karogs, 1978. Nr. 9.
0fe7212ca368b8455d221c96c0e27e2f6950e3c0
E549ec4ea8633f4887732df2aa609ae8e19e5a20
E788bf4039b5ab21d0b3da595d60ebc4e3db228d
C83b3ca67682738c8eb41572f3ca0ad3d3fdfc72
60acb033da931163a2fcff60cceab939a5c4eb15
F14a8807474fc17dba81ec4ca66a3947ba86c630
Cbb45ba81de6cf812ecbbcf7a1d95e98e4ed9d1e
32190cda0766269dc18311c633f5e37d7d2d6c8d
C4bd94d439b6d892da817e548ac66ecb233cd418