Juris Pabērzs (seniors)
Dzimis 1891. gada 29. jūlijā Kalupes pagasta Pabēržos Agates (dzim. Mukāne) un Staņislava Pabēržu 8 bērnu ģimenē.
Jurists (miertiesnesis /Daugavpils apriņķis Somersets 1917-1918, 1922-1923/, tiesnesis /Daugavpils apriņķis, 1919-1920/, Latgales apgabaltiesas loceklis /1923-1926/, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs /1926, 1928, 1929, 1931-1934, 1934-1940/, advokāts un juriskonsults /Rīga,1944-/);
valstsvīrs (Latgales lietu ministrs bez portfeļa /1926-1928/, tieslietu ministrs (1929-1931), Tautas labklājības ministrs /17.03.1934- 15.05.1934/, tieslietu ministrs A.Kirhenšteina valdībā /1940/),
politiķis (Satversmes sapulces deputāts /Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/, 3., 4. Saeimas /Latgales vēlēšanu apgabals, 1928-1934/ , Tautas saeimas, vēlāk LPSR AP deputāts /Prezidija loceklis; Latgales vēlēšanu apgabals, /1940-1947/),
prese darbinieks (laikraksta LATGALĪTS redaktors /1920-1922/, žurnāla DZIMTENES SKAŅAS redakcijas loceklis /1925/; laikraksta "Golos Kretjanina" redakcijas loceklis),
literāts (latgaliešu dzejas krājuma "Pavasara skaņas" (1913) autors, kas ir pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa valdes loceklis /1920/).
Piedalījās Tautas Saeimas delegācijas sastāvā Maskavas apmeklējumā 1940. gada 5. augustā. kad Latvija kā padomju republika tika pievienota Padomju Savienībai.
1917. gada aprīļa /maija Rēzeknes kongresa dalībnieks, ievēlēts par Latgales Zemes padomes locekli.
Nepabeidzis studijas (1912-1917) Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē, 1917.gadā sāka strādāt par miertiesnesi Somersetā. 1918. gadā vācu laikā par zemnieku interešu aizstāvēšanu arestēts un nosūtīts uz nometni Vācijā.
Dzīvesbiedre Veronika Pudāne no Kalupes pagasta Ķeišiem. Viņas tēvs Francis Pudāns ar mazgadīgo meitu Veroniku 19.gs. beigās devies peļņā uz Pēterburgu. F.Pudāns Putlova rūpnīcā nostrādāja vairāk nekā 20 gadus.
Dēls Juris (juniors) Pabērzs.
Brālis Sebastjāns Pabērzs.
Viens no brāļiem dzīvoja un strādāja Pēterburga, kurp devās arī jaunākais brālis Juris,
valstsvīrs (Latgales lietu ministrs bez portfeļa /1926-1928/, tieslietu ministrs (1929-1931), Tautas labklājības ministrs /17.03.1934- 15.05.1934/, tieslietu ministrs A.Kirhenšteina valdībā /1940/),
politiķis (Satversmes sapulces deputāts /Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/, 3., 4. Saeimas /Latgales vēlēšanu apgabals, 1928-1934/ , Tautas saeimas, vēlāk LPSR AP deputāts /Prezidija loceklis; Latgales vēlēšanu apgabals, /1940-1947/),
prese darbinieks (laikraksta LATGALĪTS redaktors /1920-1922/, žurnāla DZIMTENES SKAŅAS redakcijas loceklis /1925/; laikraksta "Golos Kretjanina" redakcijas loceklis),
literāts (latgaliešu dzejas krājuma "Pavasara skaņas" (1913) autors, kas ir pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa valdes loceklis /1920/).
Piedalījās Tautas Saeimas delegācijas sastāvā Maskavas apmeklējumā 1940. gada 5. augustā. kad Latvija kā padomju republika tika pievienota Padomju Savienībai.
1917. gada aprīļa /maija Rēzeknes kongresa dalībnieks, ievēlēts par Latgales Zemes padomes locekli.
Nepabeidzis studijas (1912-1917) Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē, 1917.gadā sāka strādāt par miertiesnesi Somersetā. 1918. gadā vācu laikā par zemnieku interešu aizstāvēšanu arestēts un nosūtīts uz nometni Vācijā.
Dzīvesbiedre Veronika Pudāne no Kalupes pagasta Ķeišiem. Viņas tēvs Francis Pudāns ar mazgadīgo meitu Veroniku 19.gs. beigās devies peļņā uz Pēterburgu. F.Pudāns Putlova rūpnīcā nostrādāja vairāk nekā 20 gadus.
Dēls Juris (juniors) Pabērzs.
Brālis Sebastjāns Pabērzs.
Viens no brāļiem dzīvoja un strādāja Pēterburga, kurp devās arī jaunākais brālis Juris,
Miris 1961. gada 22. aprīlī Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.
Atsauces
- “Paziņojums.” Valdības Vēstnesis. 2.11.1931.
- Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 99.-101.lpp.
- “Labklājības ministrija. Vēsture.” http://www.lm.gov.lv/text/73 (27.11.2014).
- Salcevča, I. “Jurists ar dzejnieka dvēseli.” Karogs, 1981. N. 8.
- Pabērzs, J. “Uz brīdi apturot laiku.” Karogs, 1978. Nr. 9.
