Sebastjāns Pabērzs
Dzimis 1889. gada 10. jūnijā Kalupes pagasta Pabēržos Staņislava Pabērža ģimenē.
Lauksaimnieks (Višķu pagasta Ambeļi "Pabērži"),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa valdes loceklis/1928-/, priekšsēdētājs /1927-1928/; Daugavpils apriņķa skolu nodaļas priekšsēdētājs /1920-1923/, Kalupes pagasta padomes priekšsēdētāja biedrs, Višķu pagasta padomes priekšsēdētājs /1925-1929, 1929-?/; Daugavpils apriņķa krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs /20.gadi/);
banku darbinieks (Valsts Zemes bankas padomes loceklis /1939-/, Daugavpils Valsts zemes bankas direktors),
politiķis (3. Saeimas deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala /progresistu saraksts, 1928-1931/).
Darbojies (kopā ar brāli Juri Pabērzu) Latgaliešu bēģlu palīdzības biedrībā.
Daugavpils latgaliešu biedrības "Blōzma" valdes loceklis, Daugavpils latviešu biedrības valdes loceklis /1928-/.
Pirmā pasaules kara dalībnieks (Virsnieks /virsleitnants/, Latgaliešu strēlnieku sekcijas loceklis). Iespējams, ka no šīs sekcijas bija deleģets uz Latgales 1917. gada kongresu. Brālis Juris Pabērzs 1917. gadā rakstīja, ka pēc kongresa viņš devies uz Pēterburgu, bet brālis Sebastjans aizbraucis uz dzimto Kalupi.
Brīvības cīņu dalībnieks /Latgales artilērijas pulks/, vēlāk aizsargu bataljona komandieris.
Ambeļos piederēja saimniecība (piešķirta kā brīvības cīņu dalībniekam), kuras specializācija - biškopība un dārzkopība. Kokaudzētavas 8 ha bija 650 ābeles.
Brālis Juris Pabērzs.
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa valdes loceklis/1928-/, priekšsēdētājs /1927-1928/; Daugavpils apriņķa skolu nodaļas priekšsēdētājs /1920-1923/, Kalupes pagasta padomes priekšsēdētāja biedrs, Višķu pagasta padomes priekšsēdētājs /1925-1929, 1929-?/; Daugavpils apriņķa krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs /20.gadi/);
banku darbinieks (Valsts Zemes bankas padomes loceklis /1939-/, Daugavpils Valsts zemes bankas direktors),
politiķis (3. Saeimas deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala /progresistu saraksts, 1928-1931/).
Darbojies (kopā ar brāli Juri Pabērzu) Latgaliešu bēģlu palīdzības biedrībā.
Daugavpils latgaliešu biedrības "Blōzma" valdes loceklis, Daugavpils latviešu biedrības valdes loceklis /1928-/.
Pirmā pasaules kara dalībnieks (Virsnieks /virsleitnants/, Latgaliešu strēlnieku sekcijas loceklis). Iespējams, ka no šīs sekcijas bija deleģets uz Latgales 1917. gada kongresu. Brālis Juris Pabērzs 1917. gadā rakstīja, ka pēc kongresa viņš devies uz Pēterburgu, bet brālis Sebastjans aizbraucis uz dzimto Kalupi.
Brīvības cīņu dalībnieks /Latgales artilērijas pulks/, vēlāk aizsargu bataljona komandieris.
Ambeļos piederēja saimniecība (piešķirta kā brīvības cīņu dalībniekam), kuras specializācija - biškopība un dārzkopība. Kokaudzētavas 8 ha bija 650 ābeles.
Brālis Juris Pabērzs.
Nošauts pēc nāves sprieduma 1941. gada 14. martā izsūtījumā Sibīrijā.
Atsauces
- “Pabērzs Sebastjāns.” Grām.: Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 101.-103.lpp.
- Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 371. lpp.
- “Višķi.” Daugavas Vēstnesis. 1925. 29. janvāris.
- “Porskots par Daugavpiļs apriņķa školu nūdaļas darbību un stovūkli laikā nu 11 februara 1920 g. leidz 1 janvaram 1924 g.” Latgolas škola, 1925. Nr. 1, 57.-59.lpp.
- Āboliņš, E. “Sasniegumu un atzinības pilnība.” Dārzkopības un Biškopības žurnāls, 1938. Nr. 10, 428. - 429.lpp.
- “Par latvisku kultūru. Daugavpils latviešu biedrības darbības sākums.” Daugavas Vēstnesis. 1940. 4. maijs.
- Pabērzs, J. “Sowaida slimiba.” Drywa. 1917. 13. jūlijs.
