Top Nikolaja parks Daugavpilī: atklāta lauksaimniecības un rūpniecības - amatniecības izstāde

Norises vieta - parks, kas bija izvietots Jaunbūvē meža masīvā gar Rīgas - Orlas dzelzceļu no tagadējās Pumpura ielas līdz pareizticīgo kapiem. Drīz pēc izstādes šo vietu oficiāli nosauca par Nikolaja parku.
Kāda Berlīnes biedrība pa brīvu ar elektrību izgaismo izstādes vietu.
Izstādē piedalās pārstāvji no 10 guberņām. Eksponāti izkārtoti 12 nodaļās. Izstādes platība 18 desetīnas, kuro ierīkoti 50 paviljoni.
Izstādes laikā noris Vitebskas guberņas lauksaimnieku sapulce (saima), kurā nolasīti vairāki saimnieciska rakstura ziņojumi. Izskatīts arī jautājums par universitātes dibināšanu Krievijas ziemeļrietumu rajonā (nolemts skatīt jautājumu atsevišķi).
Izstādes apbalvojumus saņem latviešu tautsaimnieki Krišjānis Kalniņš (par āboliem un plūmēm), Vilis Siliņš (par pļavkopību), Indriķis Stukuls (par lauka ražojumiem).
Drīz pēc izstādes pasākuma norises vietai piešķirts Nikolaja nosaukums. Laukuma vietā kara laikā uzbūvēta lazarete.

Izstādes sākums - 11.09.1903 (jaunais stils), 29.08.1903 (vecais stils)
Izstādes noslēgums - 21.09.1903 (jaunais stils), 08.09.1903 (vecais stils).
Latvieši zināja stāstīt, ka Nikolaja parkā gadsimta sākumā pie vidējā dīķa mēdza satikties latviešu publika.
Daļa Nikolaja parka teritorijas 1926. gadā sadalīta ģimenes dārziņiem (uz 3 gadiem).
1930. gada septembrī, kad Daugavpilī atklāja Latgales izstādi, prese pievērsa uzmanību iepriekšējai izstāde pirms 27 gadiem (1903).
1936. gadā, kad pilsētā noritēja plaši celtniecības darbi, bija plāns atjaunot arī Nikolaja parku.