Vilis Siliņš
Dzimis 1874. gada 19. maijā Šederes pagasta Šteinburgas muižā.
Kooperators (Latgales kooperācijas kustības pamatlicējs, lauksaimniecības biedrības "Grauds /Ilūkste/ dibinātājs, Latvijas Tautas bankas padomes loceklis, Starptautiskās kooperācijas alianses centrālkomitejas loceklis),
publicists (pseidonīms "Zemnieks", žurnāla "Kopdarbība" redaktors),
politiķis (Kurzemes Zemes sapulces un Padomes loceklis; Latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis).
1905. gada revolūcijas dalībnieks. Kā politisks emigrants Somijā iepazinās ar kooperācijas lomu.
1932. gadā pārcēlās uz savu muižu Randeni pie Daugavpils, kur pavadīja pēdējos mūža gadus. V. Siliņa dienasgrāmatās bieži minēts Rainis.
Arī Rainis vairākkārt atmiņās pieminējis V.Siliņu. Sakarā ar V.Siliņa kooperatīvās darbības 25 jubileju Rainis iesūtīja žurnālam "Kopdarbība" atmiņas par jubilāru. Tajās ir aprakstīta Raiņa un Aspazijas ciemošanās pie Siliņa 1905. gada beigās un došanās trimdā 1906. gada sākumā no Kalkūnu stacijas, satikšanās Cīrihē, sarakste un tikšanās Randenē 1926. gadā.
Finansējis Franča Kempa vēsturiskās apceres "Latgalieši" izdošanu 1910. gadā.
Par Viļa Siliņa saimniecības vadītāju (ekonomi) strādāja Ludviga Keirāne (otrā no labās) - Leonīda Keirāna māte.
publicists (pseidonīms "Zemnieks", žurnāla "Kopdarbība" redaktors),
politiķis (Kurzemes Zemes sapulces un Padomes loceklis; Latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis).
1905. gada revolūcijas dalībnieks. Kā politisks emigrants Somijā iepazinās ar kooperācijas lomu.
1932. gadā pārcēlās uz savu muižu Randeni pie Daugavpils, kur pavadīja pēdējos mūža gadus. V. Siliņa dienasgrāmatās bieži minēts Rainis.
Arī Rainis vairākkārt atmiņās pieminējis V.Siliņu. Sakarā ar V.Siliņa kooperatīvās darbības 25 jubileju Rainis iesūtīja žurnālam "Kopdarbība" atmiņas par jubilāru. Tajās ir aprakstīta Raiņa un Aspazijas ciemošanās pie Siliņa 1905. gada beigās un došanās trimdā 1906. gada sākumā no Kalkūnu stacijas, satikšanās Cīrihē, sarakste un tikšanās Randenē 1926. gadā.
Finansējis Franča Kempa vēsturiskās apceres "Latgalieši" izdošanu 1910. gadā.
Par Viļa Siliņa saimniecības vadītāju (ekonomi) strādāja Ludviga Keirāne (otrā no labās) - Leonīda Keirāna māte.
Miris 61 gadu vecumā 1935. gada 14. martā Randenē. Apbedīts Birķeneļu kapos.
Atsauces
- “Siliņš Vilis.” Grām.: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 440.lpp.
- Johansons, A. “Daži materiāli Raiņa biogrāfijai.” Grām.: Raiņa un Aspazijas gadagrāmata. 1971. 48.-50.lpp.
- Šilde, Ā. Latvijas vēsture : 1914 - 1940 : valsts tapšana un suverēnā valsts. Stokholma: Daugava, 1976. 115.lpp.
- “Miris kooperators Vilis Siliņš.” Rīts. 1935. 16. marts.
- “Kooperatoru Siliņu vakar guldīja dzimtenes smiltājā.” Rīts. 1935. 20. marts.
- Kindzuls, J. “Miris kooperators Vilis Siliņš.” Latgolas zemkūpis, 1935. Nr.3., 13. - 15. lpp.
- Rainis, J. “Drusku atmiņu.” Kopdarbība, 1926. Nr.10, 607. - 608. lpp.
- “Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes pirmās sesijas protokols. [no 1917.gada 29.novembra līdz 2.decembrim (no 16. līdz 19.novembrim pēc vecā stila), Valkā].” https://www.historia.lv/dokumenti/latviesu-pagaidu-nacionalas-padomes-pirmas-sesijas-protokols-2911-021216-19111917 (15.04.2017).
- Kulitans, J. “Augšzemes krediīkooperātivi un viņu cēlēji II.” Kopdarbība, 1937. 27. novembris.
- Kulitāns. “Augšzemes līdumnieks no mums šķīries.” Kopdarbība. 1935.04.10.
