Sarkanās armijas ienākšana un virzīšanās Latgales teritorijā
1918. gada 22. novembris
Sarkanā armijas (Rietumu armijas Pleskavas strēlnieku divīzijas 2. un 3. pulks ar aptuveni 1000 kājniekiem un kavalēristiem) bez kara pieteikšanas šķērsoja tagadējo Latvijas robežu:
1918. gada 22. novembrī - ieņemta Zilupe
1918. gada 28. novembris - ieņemta Ludza
1918. gada 30. novembris - ieņemta Rēzekne
1918. gada 9. decembris - ieņemta Daugavpils
1918. gada 10. decembris - ieņemta Krustpils, Jēkabpils
Vienīgais pretlielinieciskais militārais spēks Latgalē bija pulkveža Mihaila Afanasjeva komandētā partizānu nodaļa (saukta arī par Latgales brīvprātīgo nodaļu).
Latgalē nodibinājās padomju vara, kura pastāvēja līdz 1920. gada janvārim - februārim. Atmiņas par padomju varas laikiem uzrakstījis toreizējais Preiļu vikārs Jāzeps Grišāns.
Līdz ar to Latvijai bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju. Tas bija Neatkarības kara sākums.
Atsauces
- Šiliņš, J. Padomju Latvija. 1918-1919. Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība: 2013. 70.- 76. lpp.
- Šiliņš, J. PADOMJU LATVIJAS MILITĀRĀ UN POLITISKĀ ATTĪSTĪBA (1918. GADA DECEMBRIS – 1919. GADA JŪNIJS). PROMOCIJAS DARBS. Rīga, 2011. 50. lpp.
- Šiliņš, J. “Kas un kāpēc jāzina par Latvijas Neatkarības kara sākumu.” https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-un-kapec-jazina-par-latvijas-neatkaribas-kara-sakumu.a300530/?utm_source=AKpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc&fbclid=IwAR0iUZZ8RuqMWOgJSa4KYlsJBy94IWFLfqe7y9TP05SbuPWRBI56hDbI_54 (24.11.2021).
