Uz Daugavpili nozīmēts pirmais luterāņu mācītājs

1835. gada 7. jūlijā vecā stila
Uz Daugavpili nozīmēts pirmais luterāņu mācītājs Johans Kristofors Fuhs (Christoph Johann Fuchs), saukts par divīzijas mācitāju. Vietējai luterāņu draudzei ierādītas telpas cietoksnī vecajā klosterī cietokšņa teritorijā.
Drīz pēc tam - 1835. gada 25. augustā / 6. septembrī luterāņu mācītājs Johans Indriķis Hubšmans tika nozīmēts arī Siķeles (Muravkas) un Bornes baznīcai.
Luterāņu mācītājs bija tajā pašā laikā nozīmēts arī Pēterburgā.
1835.gads tiek uzskatīts par draudzes dibināšanas laiku.
Tiek uzskatīts, ka cietoksnī dienējošie vācieši caram Nikolajam I vizītes laikā 1834. gadā esot uzdāvinājuši bībeli un lūguši atsūtīt mācītāju. Lūgumu iesniedzis cimdu meistars Gotfrīds Dibels agrākais Napoleona armijas seglinieks, uz Daugavpili pārnācis no Viļņas.
Cietokšņa komandanta Ļvova grāmatā nav minēta 1834. gada imperatora vizīte cietoksnī. Tiek minētas 1833. gada un 1837.gada vizītes. Versija - iespējams, ka cars saņēma lūgumu 1833.gadā, kad notika cietokšņa iesvētīšana.
Ļvovs ir minējis 1836. gada 6.jūnijā (vecais stils) izdoto imperatora ukazu par luterāņu mācītāja ar somu un zviedru valodas zināšanām nosūtīšanu uz Daugavpils cietoksni. Tam bija jābūt ar Somijas mācītāja tiesībām un algotam no Somijas lielkņazistes naudas.

Līdz tam par vietējiem luterāņiem rūpējās Sēlpils iecirkņa mācītāji. 1639.-1665. g. Sēlpils iecirkņa prāvestus dēvēja par Sēlpils-Daugavpils prāvestiem. No 1790. gada par Daugavpils luterāņiem rūpējās Ēģiptes draudzes resp. Vilkumiesta (Ilūkstes apriņķī) mācītājs. Luterāņu skaits Daugavpilī pieauga pēc Daugavpils cietokšņa uzcelšanas. Daugavpils (cietokšņa) vāciešu tautības luterāņus aprūpēja Vitebskas guberņas mācītājs.
Turpmāk tajā bija ne vien vācu cilmes luterticīgi, bet arī latviešu karavīri.
A.Bīlenšteins pēc ceļojuma pa Latgali 1882. gadā rakstīja, ka Kurzemes mācītāji Daugavpils draudzes luterāņus sākuši aprūpēt kopš 1795. gada (HS: draudzes dbināšana?) un to aprūpi veikuši līdz 1835. gadam (HS: kad uz Daugavpilij atsūtits savs mācītājs). A.Bīlenšteina skatījumā draudzē bijuši 2000 vāciešu, 1000 latviešu un vēl 2000 latviešu no lauku apkārtnes (auf dem Lande) - luterāņi dzīvoja Kalupē (pie Nīcgales, Plāteru - Zībergu īpašumos), Preiļu tuvumā Znutiņos Tarnovšu? īpašumos uzcelta luterāņu skola, kā arī Krāslavā.
...
Daugavpils luterāņi uz pirmo sēdi sanāca 1835. gada 22. jūlijā.
Baznīca iesvētīta 1891. gada 31. oktobrī.