Krievijas imperatora Aleksandra I norādījumi par dzimtbūšanu Latgalē jeb trīs projekti zemnieku brīvlaišanai Latgalē

1819. gada 3. februārī pēc vecā stila
Aleksandrs I reskriptā Baltkrievijas kara gubernatoram informē par nostāju sakarā ar Latgales muižnieku vēlmi pēc Vidzemes parauga (1819, Kurzemē - 1817) atbrīvot zemniekus arī Latgalē. Ar tādu lūgumu pie imperatora vērsās Daugavpils apriņķa maršals Staņislavs Mols (pārbaudīt!) ar apriņķa muižniecības pilnvarojumu.
Imperators iesaka Daugavpils apriņķa muižniekiem sanāksmē izveidot speciālu komisiju, kura sagatavotu priekšlikumus zemnieku juridisko jautājumu kārtošanā.
Atsaucoties uz šo ieteikumu, tāda komisija tika sastādīta - priekšsēdētājs Krāslavas grāfs Ādams Plāters, redaktors Kazimirs Buiņickis un 1820.gadā izveidots nolikums. Tas paredzēja zemnieku brīvlaišanu pakāpeniski 13 gadu laikā. 1822.gadā Daugavpils muižnieku sapulces lielākā daļa nolikumu neatbalstīja. Neskatoties uz to, K.Buiņickis projektu 1824.gadā iesniedza imperatoram, kas pāradresēja to Valsts padomei. 1829. gadā Valsts padome atteicās tālāk virzīt šo priekšlikumu. 1830.gadā Aleksandrs I uzdeva Baltijas ģenerālgubernatoram vēlreiz pārliecināties par Daugavpils muižnieku nostāju. Šoreiz projektu bija gatavi atbalstīt tikai daži muižnieki. Minētā projekta teksts līdz mūsdienām nav sagabājies.
...
Otrs mēģinājums atbrīvot zemniekus notika 1846. gadā. Iniciatori bija Daugavpils apriņķa muižnieki. No apriņķa 67 muižniekiem 43 muižnieki izteicās par zemnieku brīvlaišanu. Daugavpils apriņķa muižniekus atbalstīja arī Vitebskas deputātu sapulce. Pēc ģenerālgubernatora rīkojuma tika veikta Vitebskas guberņas muižnieku aptauja, kuras gaitā mazākums bija par zemnieku brīvlaišanu.
...
Trešais mēģinājums rosināt dzimtbūšanas atcelšanu notika pēc Parīzes miera noslēģšanas pēc Krimas kara 1856. gadā. Ierosinājums nāca no Viļņas, Kauņas un Grodņas guberņām, kuras robežojās ar teritorijām, kas bija brīvas no dzimtbūšanas. Arī Latgales trīs apriņķu muižnieki izteicās par speciālas komitejas dibināšanu. Imperators esot pavēlējis atlikt Latgales muižnieku lūguma izlemšanu līdz tiks iesniegti pārējo Vitebskas guberņas apriņku priekšlikumi. 1858 gada 1. jūlijā uzsāka darbību Vitebskas guberņas komiteja, kurā bija arī Latgales muižniecības pārstāvji. Komiteja izstradāja 1859. gada projektu, kurs paredzēja zemnieku atbrīvošanu bez zemes 12 gadu laikā. Projekts tika noraidīts. Dokumentu pēc muižnieka Soltana arhīva saglabatajiem fragmentiem publicēja B. Brežgo 1940. gadā Latvijas Vēstures institūta žurnālā.
Zemnieki Latgalē tika atbrīvoti 1861.gadā.