Krievijas cars Aleksandrs II atceļ dzimtbūšanu Krievijā, t. sk. Latgalē

1861. gada 19. februārī pēc vecā stila
Kurzemē dzimtbūšana atcelta 1817. gadā, Vidzemē - 1819. gadā. Lietošanā saņem zemi no dzimtbūtnieciskās atkarības atbrīvotie 73 tūkst. Latgales zemnieki.
Vienlaicīgi tiek parakstīts arī Nolikums (17 likumdošanas akti) par zemniekiem, kas atbrīvoti no dzimtbūtnieciskās atkarības. Tajos paredzēta arī pagastu veidošana, kas nav attiecināta uz muižas zemēm.
Pārējā Latvijas teritorijā dzimtbūšana tik atcelta 1817. gadā (Kurzemē) un 1819. gadā (Vidzemē). Pēc Kurzemes un Vidzes parauga arī Latgalē atsevišķi muižnieki bija gatavi zemniekiem pakāpeniski piešķirt brīvību, piemēram, 1820.gada projekts.
Likumi par dzimtbūšanas atcelšanu tika pārtulkoti latgaliski un to veica G. Manteifels. Tie tika izdoti 1862. gadā Pēterburgā. Iespiestie eksemplāri gājuši bojā ugunsgrēkā. Tika gatavots otrs izdevums, kura sagatavošanu pārtrauca 1863. gada poļu nemieri.
Latviešu tulkojumu Latgalē tika nolemts neizplatīt, jo tas bija iespiests Vidzemes un Kurzemes latviešiem tik ierastajā gotiskajā rakstībā, kas latgaliešiem nebija saprotama. Ar Kurzemes gubernatora rīkojumu 500 šīs grāmatas eksemplārus nodeva Krustpils pagastam, kuriem gotiskā rakstība nebija sveša, un tad tie pirmie varēja iepazīties ar brīvlaišanas likumiem.