Latgales zemnieku brīvlaišanas projekta izstrāde

1858. gada 1. julijā pēc vecā stila
Uzsāka darbību zemnieku brīvlaišanas Vitebskas guberņas komiteja, kurā bija arī Latgales muižniecības pārstāvji.
No Daugavpils apriņķa komitejas locekļu statusā Staņislavs Plāters-Zībergs (poļu Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk; krievu Станислав Михайлович Плятерь-Зиберг) un Ludviks Plāters (Ludwik Plater; Людвик Казимирович Плятерь), locekļa kandidāts Juzefs Mlodzianovskis (Józef Młodzianowski; Иосиф Иванович Млодзяновский), atsevišķos avotos kā kandidāts norādīts Erasms Korsaks (Korsak; Эразм Ипполитович Корсак).

No Rēzeknes apriņķa – komisijas loceklis Justiniāns Zagorskis (Justynian Zagórski; Юстиан Бонифатьевич Загорский), Ignacijs Bogomoļecs (Ignacy Bohomolec; Игнатий Ромуальдович Богомолец); atsevišķos avotos minēts kā locekļa kandidāts, viņa vietā minēts Kazimežs Vodiņskis (Kazimierz Wodyński; Казимир Венекдиктович Водынский); kandidāts Vladislavs Soltans (Władislaw Soltan; Владислав Станиславович Солтан).

No Ludzas apriņķa – komisijas loceklis Juzefs Rodzevičs (Józef Rodziewicz; Иосиф Антонович Родзевич), Jans de-Lippe-Lipskis (Jan de Lippe-Lipski; Иван Игнатьевич Липский); kandidāts Aleksandrs Zaremba (Aleksander Zaręba; Александр Иванович Зарембо), atsevišķos avotos kā locekļa kandidāts norādīts arī Kirils Šantirs (Szantyr, Кирилл Францевич Шантыр).

Galīgo dzimtbūšanas atcelšanu regulējošo tiesību aktu izstrādi 1859.–1861. gadā veica Redakcijas komisijas Pēterburgā. Tajās Latgales muižniecības viedokli pārstāvēja S. Plāters-Zībergs.

Dzimtbūšanu Latgalē atcēla 1861. gada 19. februārī / 3. februārī