Ādolfs Erss, dzim. Rūniks
Dzimis 1885. gada 13. jūnijā.
Literāts,
publicists,
sabiedrisks darbinieks.
1928. gadā oficiāli pieņem uzvārdu Erss.
1911. - 1914. gadā dzīvoja Latgalē. 1917. gadā appprecējās ar dziedātāju Helēnu Kozlovsku. Meita tulkotāja Mirdza Ersa - Lībiete /1924-2008/, kura sakārtojusi Ā. Ersa dzejas izlasi «Cel altāri no zemes» (1999, kopā ar S. Viesi).
Vāca tautas dziesmas un melodijas Latgalē. Piemēram, 1920. gadā pierakstījis 120 dziesmas.
Publicējis rakstus Latvijas presē. Laikraksta "Latvijas Kareivis" pirmajā numurā 1920. gadā publicēts raksts par teroru Latgalē.
1944. gadā parakstīja Latvijas Nacionālās padomes memorandu par Latvijas valsts atjaunošanu.
Viņa meita Mirdza Ersa-Lībiete (1924–2008) strādāja par tulkotāju, represēta kā Franču grupas dalībniece.
publicists,
sabiedrisks darbinieks.
1928. gadā oficiāli pieņem uzvārdu Erss.
1911. - 1914. gadā dzīvoja Latgalē. 1917. gadā appprecējās ar dziedātāju Helēnu Kozlovsku. Meita tulkotāja Mirdza Ersa - Lībiete /1924-2008/, kura sakārtojusi Ā. Ersa dzejas izlasi «Cel altāri no zemes» (1999, kopā ar S. Viesi).
Vāca tautas dziesmas un melodijas Latgalē. Piemēram, 1920. gadā pierakstījis 120 dziesmas.
Publicējis rakstus Latvijas presē. Laikraksta "Latvijas Kareivis" pirmajā numurā 1920. gadā publicēts raksts par teroru Latgalē.
1944. gadā parakstīja Latvijas Nacionālās padomes memorandu par Latvijas valsts atjaunošanu.
Viņa meita Mirdza Ersa-Lībiete (1924–2008) strādāja par tulkotāju, represēta kā Franču grupas dalībniece.
Miris 1945. gada 29. septembrī Rīgas Centrālcietumā no tuberkulozes.
Atsauces
- “Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga, 1944. gada 17. marts.” http://www.atmina.unesco.lv/upload/lcp_memorands_lv.pdf (04.06.2017).
