Marija Stivriška (Stūriška, Styriška)
Dzimusi 1835. gada 7. jūnijā Kalupes pagastā.
Izglītības darbiniece (skolotāja).
Kalupes grāfs Plāters - Zibergs uzaicinājis Mariju Stivrišku par skolotāju vietējiem bērniem.
Dzīves dati fiksēti kapu plāksnē Viļakas kapos.
Dzimšanas dati pēc vecā stila (26.03.1835-10.06.1901). Baznīcas grāmatās fiksēts 9.jūnijs kā miršanas laiks.
M.Stivriška ir minēta Kalupes prāvesta S.Beinaroviča manuskriptā.
Jāzepa Andžejevska (Andžijevska) priesterības laikā Kalupē (vadīja draudzi divus gadus) tika izplatīta cenzūras neatļauta lūgšanas grāmata "Rožancs", izveidota brālības (brōlestes) "Rožancs" nodaļa. Pulciņu vadīja Marija Stivriška.
Kalupes baznīcā glabājas ciborijs, uz kura rakstīts tā dāvinātāja vārds un uzvārds "Marija Stivriška" (1894).
M.Stivriška bija neprecēta. Bēru ceremoniju Viļakā vadīja vietējais prāvests Jezups Jassas.
Kalupes grāfs Plāters - Zibergs uzaicinājis Mariju Stivrišku par skolotāju vietējiem bērniem.
Dzīves dati fiksēti kapu plāksnē Viļakas kapos.
Dzimšanas dati pēc vecā stila (26.03.1835-10.06.1901). Baznīcas grāmatās fiksēts 9.jūnijs kā miršanas laiks.
M.Stivriška ir minēta Kalupes prāvesta S.Beinaroviča manuskriptā.
Jāzepa Andžejevska (Andžijevska) priesterības laikā Kalupē (vadīja draudzi divus gadus) tika izplatīta cenzūras neatļauta lūgšanas grāmata "Rožancs", izveidota brālības (brōlestes) "Rožancs" nodaļa. Pulciņu vadīja Marija Stivriška.
Kalupes baznīcā glabājas ciborijs, uz kura rakstīts tā dāvinātāja vārds un uzvārds "Marija Stivriška" (1894).
M.Stivriška bija neprecēta. Bēru ceremoniju Viļakā vadīja vietējais prāvests Jezups Jassas.
Mirusi ar plaušu karsoni 1901. gada 23. jūnijā Viļakā. Apbedīta Viļakas kapos.
Atsauces
- Maksimova, L. Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izd., 2001. 35. lpp.
- Budže, A., Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu priesteri.I. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2008. 21. lpp.
