Staņislavs Kostka Kazimirs Jans Jozefs Mihals Plāters - Zībergs [Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk]

Muižnieks, grāfs,
Arendoles, Barkavas, Kalupes, Kaldabruņas, Malnavas, Rudzātu muižnieks. Rezidence bija Malnavā, kas uzskatīta par savulaik otro lielāko muižu Latgalē ar kopplatību 36 000 desetīnas (39 240 ha),
Kalupes īpašumā bija 11024 desetinas (12 006 ha), ap 5000 katoļticīgu iedzīvotāju /1883.g./, arī ap 700 luterāņu un ap 200 vecticībnieku.
Kalupē cēlis vietējo baznīcu, veidojis parku pie Kalupes ezera. Kalupes prāvestu uzturēšanai piešķīra 33 desetīnas zemes, 230 rubļu darba algu un 7 asis malkas, ko pildīja līdz 1918.gadam.
Neilgi pirms aiziešanas mūžībā (1896) piedalījies Kalupes baznīcas iesvētīšanā.
Piederēja neliela apjoma Kalupes alus darītava.
Grāfam St. Plateram­ - Zibergam piederošajā Kalupes muižas kalvē 4 kalēji 1871.g. izlietoja 6 birkavus (1008 kg) dzelzs, jo muižā bija arī lauksaimniecības mašīnas. Šajā pašā kalvē apkala arī karietes. Jāpiezīmē, ka kalve no muižas darbiem brīvajā laikā apkalpoja arā apkārtējos zemniekus.
Par viņa dzīvi vēsta epitāfija Kalupes baznīcā, kur minēti arī dzīves dati: dzimšanas diena - 24.novembris (iespējams vecais stils, jo dzimšanas vieta bija toreizējā Krievijas impērija; attiecīgi jaunais stils - 6.decembris), miršanas laiks - 17/29.septembris, jo miršanas vieta bija Rietumeiropa.
Dzīvesbiedre grāfiene Marija Terēze Elizabete Plātere - Zīberga.
Ģimenē bija 6 bērni. Vienam no tiem - meitai Jadvigai (Hedvigai), mirušai 24 gadu vecumā, ir uzstādīta epitāfija Kalupes baznīcā.
Vecākais bērns, pēdējais Kalupes muižas īpašnieks dēls Andžejs (dzimis 1856. gadā) 1913. gadā slēdza savu krogu un telpas nodeva kooperācijas biedrības vajadzībām, neilgi pirms Pirmā pasaules kara, 1914. gada vasarā, finansiāli ar 5000 rubļiem atbalstījis Kalupes baznīcas remontu.
Padomju lika preses publikācijā (1969) apgalvots, ka Arendoles grāfa klavieres bijušas Kalupes internātskolas rīcībā.