Antonijs Urbšs
Dzimis 1879. gada 10. decembrī Rokišķos, Lietuvā.
Katoļu garīdznieks (prāvests /Varakļāni, Dagda, Daugavpils /1911-1920/, Ludza /1920-1923/; prelāts /1937/; bīskaps /Liepājas bīskapija, 1938-1944/),
pašvaldību darbinieks (Ludzas pilsētas domnieks).
Audzis un skolojies pie sava tēvoča Kazimira Dovgialoviča - prāvesta Sarkaņos un Rozentovā.
Kalpošanas laikā Daugavpilī bija 30 000 katoļi, no tiem 15 000 bija latviešu tautības. Kalpošana Daugavpilī Jaunavas Marijas baznīca saistīta ar latviešu valodas ieviešanu dievkalpojumos, rekolekcijās.
Kopā ar Annu Vonogu, Izidoru Livčānu dibinājis 1915. gadā pirmo latviešu pamatskolu Daugavpilī (vēlāko F.Brieža pamatskolu), piedalījies Latgales 1. kongresā 1917. gadā. 1920. gada 16. maijā no Daugavpils pārcelts uz Ludzu.
Ludzā nostrādāja 18 gadus. 1938. gada augustā apmeklēja Ludzu un nodegušās baznīcas vietā noturēja dievkalpojumu ar 5 tūkstošiem klātesošo.
Bija Ludzas aizsargu pulka priesteris.
1938. gada 24. novembrī Daugavpilī ģimenes kapos apbedīta A.Urbša (toreiz Liepājas bīskapa) māte Ursula, mirusi Liepājā 1938. gada 20. novembrī 82 gadu vecumā. Versija: Daugavpils kapos apbedīti radinieki, iespējams bīskapa tēvs. Bērēs piedalījās 20 priesteri un ap 5 tūkstoši dievlūdzēju.
Kopš 1949. gada dzīvoja Monseratas klosterī Spānijā. Turpat dzīvoja arī doktors, profesors Aleksandrs Novickis.
pašvaldību darbinieks (Ludzas pilsētas domnieks).
Audzis un skolojies pie sava tēvoča Kazimira Dovgialoviča - prāvesta Sarkaņos un Rozentovā.
Kalpošanas laikā Daugavpilī bija 30 000 katoļi, no tiem 15 000 bija latviešu tautības. Kalpošana Daugavpilī Jaunavas Marijas baznīca saistīta ar latviešu valodas ieviešanu dievkalpojumos, rekolekcijās.
Kopā ar Annu Vonogu, Izidoru Livčānu dibinājis 1915. gadā pirmo latviešu pamatskolu Daugavpilī (vēlāko F.Brieža pamatskolu), piedalījies Latgales 1. kongresā 1917. gadā. 1920. gada 16. maijā no Daugavpils pārcelts uz Ludzu.
Ludzā nostrādāja 18 gadus. 1938. gada augustā apmeklēja Ludzu un nodegušās baznīcas vietā noturēja dievkalpojumu ar 5 tūkstošiem klātesošo.
Bija Ludzas aizsargu pulka priesteris.
1938. gada 24. novembrī Daugavpilī ģimenes kapos apbedīta A.Urbša (toreiz Liepājas bīskapa) māte Ursula, mirusi Liepājā 1938. gada 20. novembrī 82 gadu vecumā. Versija: Daugavpils kapos apbedīti radinieki, iespējams bīskapa tēvs. Bērēs piedalījās 20 priesteri un ap 5 tūkstoši dievlūdzēju.
Kopš 1949. gada dzīvoja Monseratas klosterī Spānijā. Turpat dzīvoja arī doktors, profesors Aleksandrs Novickis.
Miris 1965. gada 17. augustā Spānijā, Abatijā. Apbedīts Monseratas klosterī /Spānija/.
Atsauces
- Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 506.lpp.
- “Daugavpils un Ludza kā bīskapa A.Urbša darba lauks.” Katõļu Dzeive, 1938. Nr. 10,, 381.-382.lpp.
- “Bīskaps - jubilārs.” Brīvā Zeme. 1939. 2. decembris.
- Daugpilietis Z. “Daugpils.” Drywa. 1915. 22. aprīlis.
- “Pa myusu draudzem.” Katõļu Dzeive, 1939. Nr. 1, 31. lpp., 31. lpp.
- “Vakar apbedīja Liepājas katoļu bīskapa A. Urbša māti.” Latgales Vēstnesis. 1938. 25. novembris.
- “Daugavpils.” Dzimtenes Vēstnesis. 1912. 22. maijs.
- “Bishop Antonijs Urbšs.” http://www.catholic-hierarchy.org/bishop/burbss.html (27.02.2019).
- Jēkabsons, Ē. “Lietuviešu tautības priesteri Latvijā 19.gs. beigās - 1940.gadā.” Grām.: Katoļu kalendārs 2014. gadam. Katoļu banīcas vēstnesis, 2013. 111.lpp.
- Soms, H. “Henrihs Soms Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas draudze un tās priesteri Antonijs Urbšs, Konstantīns Kangars, Izidors Livčāns Daugavpils vēstures kontekstā (1915–1920).” Grām.: Reliģiski - filozofiskie raksti. XXVIII. 2020. 290.-310.lpp.
