Jānis (Jonis) Zvīdra
Dzimis 1895. gada 1. septembrī Makašānu pagasta Škērbinīku ciemā 5 bērnu ģimenē.
Komunistiskās kustības dalībnieks (Latgales jaunatnes un komunistu organizācijas loceklis),
padomju valdības Rēzeknes izpildkomitejas darbinieks /1919-1920/,
publicists (ps. Kolna Jonis).
1917. gadā persona "J.Zvidra" minēts kā Latgales kongresa dalībnieks un iekļauts LPZP sastāvā (pēc "Drywas" versijas). J.Zvīdras piemiņas grāmatā (1920) apgalvots, ja ievēlēts padomē, bet politisko uzskatu dēļ padomi atstājis.
Iestājies 1912. gadā Pēterburgas Garīgajā seminārā, izstājies no semināra. Ar bijušo kursabiedru P. Apšinieku aktīvi diskutēja. 1912. gadā kopā ar K. Skrindu vasaru pavadījis Kalupes ! (Līksnas?) draudzē.
Beidzis eksternā Pēterburgā ģimnāziju ar sudraba medaļu /1917/. Pēc tam ievietoja sludinājumus "Drywā" par privātstundu pasniegšanu.
1915. gadā? sācis studēt Pēterburgas universitātē filoloģijas fakultātē
Persona "Jons Zwidra" no Rēzeknes draudzes iestājies 1912. gadā Pēterburgas Garīgajā seminārā.
Literatūrā (1921) ir ziņas par Ani Zvīdru - latgaliešu dziesmu teicēju no Šķērbinīkiem.
1918. gadā pārtulkoja latgaliski padomju politiķa, marksisma teorētiķa un ekonomista Nikolaja Buharina darbu "Komunistu propaganda", diskutēja ar agrākajiem domubiedriem S.Kambalu, brāļiem Grišāniem.
1920. gadā Maskavā izdots latgaliski krājums "Jonia Zvīdra piemiņai".
1920. gadā prese ziņoja, ka J.Zvīdra arestēts savā mājā 25. martā. Presē bija informācija, ka J.Zvīdra nošauts bēgot, kad pārvests no Rēzeknes uz Viļāniem. Pēc D. Latkovska versijas J.Zvīdra, 10 cilvēku apsardzē, esot nonāvēts (nodurts) pie Rēzeknes, Garanču ciemā uz Viļānu ceļa.
Padomju literatūrā dēvēts par pirmo Latgales komjaunieti.
Māsa Broņislava un Zuzanna (kalpone), ar ko kopā bija Pēterpilī un kura materiāli uzturēja brāli.
Literatūrā vairākkārt minēta Anna Barisova - Zvīdra kolēģe un palīgs, Kopā darbojās Pēterpilī, pēc tam laikrakstā "Taisneiba".
1971. gadā Rēzeknē Brīvības un Viļānu ielas stūrī atklāts piemineklis - biste, kura apkārtnē izveidots skvērs.
1979. gadā pblicēta Jeronīma Stupāna poēma par Jōni Zvīdru.
Ir ziņas par Jāņa brāli Staņislavu Zvīdru - Jašuli, kura mājā Makašānu pagastā 20.-30.gados atradās komunistiskā tipogrāfija. 1931.gadā arestēts, notiesāts uz vairākiem gadiem katorgā.
padomju valdības Rēzeknes izpildkomitejas darbinieks /1919-1920/,
publicists (ps. Kolna Jonis).
1917. gadā persona "J.Zvidra" minēts kā Latgales kongresa dalībnieks un iekļauts LPZP sastāvā (pēc "Drywas" versijas). J.Zvīdras piemiņas grāmatā (1920) apgalvots, ja ievēlēts padomē, bet politisko uzskatu dēļ padomi atstājis.
Iestājies 1912. gadā Pēterburgas Garīgajā seminārā, izstājies no semināra. Ar bijušo kursabiedru P. Apšinieku aktīvi diskutēja. 1912. gadā kopā ar K. Skrindu vasaru pavadījis Kalupes ! (Līksnas?) draudzē.
Beidzis eksternā Pēterburgā ģimnāziju ar sudraba medaļu /1917/. Pēc tam ievietoja sludinājumus "Drywā" par privātstundu pasniegšanu.
1915. gadā? sācis studēt Pēterburgas universitātē filoloģijas fakultātē
Persona "Jons Zwidra" no Rēzeknes draudzes iestājies 1912. gadā Pēterburgas Garīgajā seminārā.
Literatūrā (1921) ir ziņas par Ani Zvīdru - latgaliešu dziesmu teicēju no Šķērbinīkiem.
1918. gadā pārtulkoja latgaliski padomju politiķa, marksisma teorētiķa un ekonomista Nikolaja Buharina darbu "Komunistu propaganda", diskutēja ar agrākajiem domubiedriem S.Kambalu, brāļiem Grišāniem.
1920. gadā Maskavā izdots latgaliski krājums "Jonia Zvīdra piemiņai".
1920. gadā prese ziņoja, ka J.Zvīdra arestēts savā mājā 25. martā. Presē bija informācija, ka J.Zvīdra nošauts bēgot, kad pārvests no Rēzeknes uz Viļāniem. Pēc D. Latkovska versijas J.Zvīdra, 10 cilvēku apsardzē, esot nonāvēts (nodurts) pie Rēzeknes, Garanču ciemā uz Viļānu ceļa.
Padomju literatūrā dēvēts par pirmo Latgales komjaunieti.
Māsa Broņislava un Zuzanna (kalpone), ar ko kopā bija Pēterpilī un kura materiāli uzturēja brāli.
Literatūrā vairākkārt minēta Anna Barisova - Zvīdra kolēģe un palīgs, Kopā darbojās Pēterpilī, pēc tam laikrakstā "Taisneiba".
1971. gadā Rēzeknē Brīvības un Viļānu ielas stūrī atklāts piemineklis - biste, kura apkārtnē izveidots skvērs.
1979. gadā pblicēta Jeronīma Stupāna poēma par Jōni Zvīdru.
Ir ziņas par Jāņa brāli Staņislavu Zvīdru - Jašuli, kura mājā Makašānu pagastā 20.-30.gados atradās komunistiskā tipogrāfija. 1931.gadā arestēts, notiesāts uz vairākiem gadiem katorgā.
Miris 1920. gada 25. martā Rēzeknes cietumā.
Atsauces
- Frīdmane, G., Frīdmanis F. Latgales revolucionārā jaunatne. 1957, Rīga. 16.-24.lpp., foto.
- “J.Zvīdra bagūt nūšauts.” Latgalīts. 1920. 8. aprīlis.
- Latkovkis, D. “Joņs Zvīdrs.” Taisneiba. 1920. 12. oktobris.
- Jonia Zwidras piminiai. Latgales komunistiskos partijas gromotu apgodniceiba "Spartaks", 1920.
- Zeile, P. “Jānis Zvīdris — revolucionārās preses celmlauzis Latgalē.” Padomju Jaunatne. 1959. 6. jūnijs.
- STULPĀNS, J. “Jānis Zvīdra.” Karogs, 1979.10.01.
- “Zvīdra bāgūt nūšauts.” Latgolas Vōrds. 1920. 8. aprīlis.
- Strods, K. “No Latgales zemnieka dēla līdz komunisma ideologam. Stāsts par Jāni Zvīdru.” https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-zemnieka-dela-lidz-komunisma-ideologam-stasts-par-jani-zvidru.a376934/?fbclid=IwAR0Qz9GL2guxBoL1pGgWi1nRyxGOVqSTKxcqrzJxbaDG209jHhCsgU9j_Os (15.10.2020).
- Vekslere, R. “Atmiņas par nelegālo presi Daugavpilī (1928-1931).” Grām.: Cīņas balss. 1959. 144.-154.lpp.
