Apolonija Laurinoviča
Dzimusi 1886. gada 2. augustā Andrupenes pagasta Klismentos.
Politiķe (Latgales Pagaidu Zemes padomes locekle /1917-1918/, Satversmes sapulces locekle /Latgales zemnieku partija, 1920-1922/; Satversmes sapulces pēdējā pārstāve emigrācijā),
mediķe (Daugavpils slimnīcas ārste /1924-1927/, Daugavpils Kalkūnu bērnu zīdaiņu nama direktore /1926-1938/),
preses darbiniece (žurnāla "Latgolas Škola" redakcijas locekle),
izglītības darbiniece (Pēterpils Sv.Katrīnas elementārskolas skolotāja /1905-1917/, vīriešu un sieviešu ģimnāzijas skolotāja, Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrības, skolas kuratore /1916/, Daugavpils skolotāju institūta anatomijas un fizioloģijas pasniedzēja /1924-1940/),
sabiedriska darbiniece (Skrindu fonda valdes locekle).
Svaine (brāļa sieva) - literāte Helēna Laurinoviča.
Brālis - politiķis un pašvaldību darbinieks Jezups Laurinovičs.
Viena no pirmajām Latvijas Universiātes absolventēm - studentēm no Latgales. Pirmā daktere ar akadēmisku izglītību.
Pēc Universitātes absolvēšanas /1924./ apmetās uz dzīvi Daugavpilī. Šosejas ielā 45, kur pieņēma arī slimniekus. Vienlaicīgi strādāja apriņķa slimnīcā un bija ierēdņu ārsts.
mediķe (Daugavpils slimnīcas ārste /1924-1927/, Daugavpils Kalkūnu bērnu zīdaiņu nama direktore /1926-1938/),
preses darbiniece (žurnāla "Latgolas Škola" redakcijas locekle),
izglītības darbiniece (Pēterpils Sv.Katrīnas elementārskolas skolotāja /1905-1917/, vīriešu un sieviešu ģimnāzijas skolotāja, Latgaliešu bēgļu palīdzības biedrības, skolas kuratore /1916/, Daugavpils skolotāju institūta anatomijas un fizioloģijas pasniedzēja /1924-1940/),
sabiedriska darbiniece (Skrindu fonda valdes locekle).
Svaine (brāļa sieva) - literāte Helēna Laurinoviča.
Brālis - politiķis un pašvaldību darbinieks Jezups Laurinovičs.
Viena no pirmajām Latvijas Universiātes absolventēm - studentēm no Latgales. Pirmā daktere ar akadēmisku izglītību.
Pēc Universitātes absolvēšanas /1924./ apmetās uz dzīvi Daugavpilī. Šosejas ielā 45, kur pieņēma arī slimniekus. Vienlaicīgi strādāja apriņķa slimnīcā un bija ierēdņu ārsts.
Mirusi 1967. gada 11. jūlijā Losandželosā (ASV).
Atsauces
- Seile, V. “Dr. A.Laurinovičas sabiedriskā darbība.” Daugavas Vēstnesis. 1938. 20.maijs.
- Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 86.-87.lpp.
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. 196.lpp.
- Daugavpils valsts skolotāju institūta darbības pārskats. 1921-1936. Daugavpils, 1936. 40.lpp.
- Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1968. 312. - 313. lpp.
- Pozemkovska, M. “LATVIJAS MEDICĪNAS IZAUGSME NO 1918 . LĪDZ 19 40 . GADAM.” http://site-503033.mozfiles.com/files/503033/Latvijas_medicinas_izaugsme_no_1918__lidz_1940__gadam.pdf (27.01.2019).
