Latgales dati
Dzimis 1742. gada 12. septembrī Gerlicā (Vācija).
Zinātnieks,
novadpētnieks.
1797. gadā J.Broce bija ilgākā ceļojumā pa Latgali. Oriģinālā iespaidi ir attēlots 7.un 8. sējumā. Kopumā par Latgali ir 30 zīmējumu. 1.sēj. ir arī Daugavpils plāns. Tā ir V.Svides (W.Swidde) gravīra, kurā redzams pilsētiņas, cietokšņa un apkārtnes plāns, bet savos komentāros Broce tikai uzskatījis viņam zināmos Daugavpils (Dinaburgas) komturus.
Broces ceļojuma vietas: Glāzmanka (Gostiņi) Aiviekstes labajā pusē, Krustpils, pagrieziens pie Līvāniem un pārcēlies pāri Dubnai pie Muktupāveliem (uzzīmēta detalizēti pārceltuve), pa Dubnas labo krastu līdz Pelēču muižai (muižas kopskats ar pajūgu un ratiem), tālāk pa neskaidru maršrutu līdz Pušai (Pušas skats, Rozentovas skati), tālāk neilgi Rēzekne (Rēzeknes pilsdrupas), turpmāk bija Ludza (Ludzas 6 zīmējumi, īpaši pilsdrupas), tālāk Viļaka (3 akvareļos attēloti viļakiešu tērpi) un atpakaļceļš cauri Balviem, Liteni, iespējams Gulbeni un Lejasciemu.
Broces krājumā ir arī Volkenberga (Mākoņkalns). Šo skatu zīmējis Napoleons Orda un tas, pateicoties G.Manteifelim, nonācis Rīgas pilsētas bibliotēkā un kāds to ielīmējis Broces krājumā.
Uzskata, ka Broces Latgales ceļojuma maršruts ir skaidrs, bet zinātniekiem nozīmīgāk vēl ir atšifrēt tos, ar kuriem Broce tikās ceļojuma laikā, jo komentāros ir minēti daudzu cilvēku vārdu un uzvārdi.
Uzturējās pie viņam pazīstamiem muižniekiem. Ilgāk viesojies Viļakā krievu ķeizarienes galma darbinieka Ivana Jelagina ģimenē.
D. Latkovskis (1942): "Vēstures pētnieku J Kr. Brotzi var uzskatīt par pirmo labāko Latgales pazinēju un patiesās dzives tēlotāju. Viņa materiāli jau sniedz pilnigi drošas un noteiktas ziņas par atsevišķiem apvidiem Latgalē."
Miris 1823. gada 16. augustā Rīgā. Apbedīts Lielajos kapos.
Atsauces
C7478abe83933021305345b67f23c1954ef29ee1