Konstantins Kangars
Dzimis 1886. gada 24. aprīlī Bērzgales pagasta Ceplīšos.
Katoļu garīdznieks (draudžu prāvests /Rēzekne, Krāslava /1911-1914/, Daugavpils /1914-1915/, Eleonorvile, Rudzāti, 1915-1918; Brodaiži, 1918-1921; Dricāni, 1921-1924; Tilža, 1929-1938; Ozolmuiža un Ciskādi, 1938-1949/).
Daugavpilī darbojās Sv. Marijas draudzes baznīcā, kurā atbalstīja latviešu valodu. Draudzes prāvests A. Urbšs, kurš atļāva pārnedēļas svētdienu dievkalpojumus latviešu valodā. Laikraksts "Drywa" K.Kangaru nosauca par celmlauzi aizmirstajā Daugavpilī.
Pēterburgas muzikālās biedrības loceklis (nepilngadīgs, tāpēc neparādījās sarakstos). Šo faktu pats apliecinājis vēstulē "Latgolas Školai" 1937. gadā sakarā ar biedrības biedru saraksta publicēšanu.
Piedalījies 1917. gada 1. Latgales kongresā. Uz Latgales kongresu 1917. gada aprīlī izvirzīts kā Preiļu pagasta delegāts garīdznieks Konstatantins Josifovičs (Jāzepa dēls) Kangars (Baltkrievijas Vēstures arhīva lieta).
Ticības mācības skolotājs Rēzeknes skolā /1911-1914/- vecākajā skolā Latgalē.
Garīgu rakstu tulkotājs. Tulkojis pāvesta Leo XIII darbu /1930/.
Brālis Jezups Kangars.
2013. gadā Rēzeknē, Latgales kultūrvēstures muzejā ierīkota mākslinieces Laines Kainaizes gleznu izstāde "Ticība un Patiesībā", kas veltīta K. Kangara piemiņai. Māksliniece K.Kangaram veltījusi šādus vārdus: [..]izcils runātājs, dedzīgs, cīnījies par latviešu valodu, kultūru, biedrībām, skolām, spēlējis vijoli, gleznojis, tulkojis, publicējies presē. Konstantīns Kangars bijis kaismīgs, nelokāms un drosmīgs, gājis nestaigātus ceļus.
Daugavpilī darbojās Sv. Marijas draudzes baznīcā, kurā atbalstīja latviešu valodu. Draudzes prāvests A. Urbšs, kurš atļāva pārnedēļas svētdienu dievkalpojumus latviešu valodā. Laikraksts "Drywa" K.Kangaru nosauca par celmlauzi aizmirstajā Daugavpilī.
Pēterburgas muzikālās biedrības loceklis (nepilngadīgs, tāpēc neparādījās sarakstos). Šo faktu pats apliecinājis vēstulē "Latgolas Školai" 1937. gadā sakarā ar biedrības biedru saraksta publicēšanu.
Piedalījies 1917. gada 1. Latgales kongresā. Uz Latgales kongresu 1917. gada aprīlī izvirzīts kā Preiļu pagasta delegāts garīdznieks Konstatantins Josifovičs (Jāzepa dēls) Kangars (Baltkrievijas Vēstures arhīva lieta).
Ticības mācības skolotājs Rēzeknes skolā /1911-1914/- vecākajā skolā Latgalē.
Garīgu rakstu tulkotājs. Tulkojis pāvesta Leo XIII darbu /1930/.
Brālis Jezups Kangars.
2013. gadā Rēzeknē, Latgales kultūrvēstures muzejā ierīkota mākslinieces Laines Kainaizes gleznu izstāde "Ticība un Patiesībā", kas veltīta K. Kangara piemiņai. Māksliniece K.Kangaram veltījusi šādus vārdus: [..]izcils runātājs, dedzīgs, cīnījies par latviešu valodu, kultūru, biedrībām, skolām, spēlējis vijoli, gleznojis, tulkojis, publicējies presē. Konstantīns Kangars bijis kaismīgs, nelokāms un drosmīgs, gājis nestaigātus ceļus.
Miris 1949. gada 9. jūnijā. Apbedīts Sarkaņu draudzes Ceplīšu kapsētā (Lendžu pagasts).
Atsauces
- Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri: 1918-1995: Uzziņas. Rīga: Rīgas metropolijas kūrija, 1996. 84.-85.lpp.
- Vucyns. “Daugpils.” Drywa. 1915. 1. aprīlis.
- Kainaize, L. “Rēzeknē atklās priestera Konstantīna Kangara (1886-1949) piemiņai veltītu gleznu izstādi.” http://katolis.lv/en/news/article/rezekne-atklas-priestera-konstantina-kangara-1886-1949-pieminai-veltitu-gleznu-izstadi.html (23.10.2017).
- Soms, H. “Henrihs Soms Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas draudze un tās priesteri Antonijs Urbšs, Konstantīns Kangars, Izidors Livčāns Daugavpils vēstures kontekstā (1915–1920).” Grām.: Reliģiski - filozofiskie raksti. XXVIII. 2020. 290.-310.lpp.
