Latgales dati
Dzimis 1836. gada 15. februārī Smoļenskā Kombuļos grāfa Jozefa Kazimira Plātera un Antoņinas Plāteres (dzim. Soltānes) ģimenē.
Grāfs,
Kazanovas (Krāslavas novada Udrīšu pagasts) muižas īpašnieks,
Janvāra poļu sacelšanās aktīvs dalībnieks.
Ieslodzīts Dinaburgas cietoksnī, piespiests nāves sods.
Leons Plāters tika sagūstīts pie Krāslavas 1863.gada 25. aprīlī, kur notika sadursme pēc poļu nemiernieku uzbrukuma pajūgiem ar munīciju.
Par nāves spriedumu ir izlatījusās dažādas versijas. Piemēram, jaunieceltā Viļņas ģenerālgubernatora M.Muravjova pirmais parakstītais nāves spriedums bija tieši L.Plātera lietā. M.Muravjovs esot tajā laikā viesojies Daugavpilī un, neskatoties uz vietējās muižniecības pieņemšanu, šādu nāves spriedumu tomēr parakstījis. Ir versija, ka cars Aleksandrs II L.Plāteru apžēlojis, tomēr M.Muravjovs apžēlošanas vēstuli speciāli nav atvēris līdz nāves sprieduma izpildīšanai.
Leonam Plāteram par godu sacerēta "Latviešu dziesmu par Leona Plātera nošaušanu" (1871). Viņa vecākā māsa Ludvika Plātere brāļa piemiņai uzrakstīja "Drāmu bez nosaukuma" (1875). Rainis uzrakstīja dzejolī "Svētdiena un grāfs Plāters" (no krājuma "Saules gadi").
Nāves 60. gadadienā, 1923. gada 17. jūnijā cietoksnī atklāta piemiņas plāksne. Sarīkojumā piedalās arī Polijas vēstnieks Latvijā Vitolds Jodko-Narkevičs (Witold Jodko-Narkiewicz).
1923. gadā piemiņas plāksne uzstādīta arI Daugavpils kapos, tā atjaunota 2002. gadā.
2014. gada 22. janvārī Krāslavas parkā uz pelēka laukakmens tika atklāta bronzas piemiņas plāksne grāfa Leona Broel-Plātera un citu 1863. gada janvāra sacelšanās varoņu piemiņai.
Nošauts 1863. gada 9. jūnijā Dinaburgas cietoksnī. Ir versija, ka apbedīts cietokšņa 3.bastionā.
Atsauces
6692d4694edd49f32212d3163537123faabc3e8b
093469682425d953b7358f064fb3803da538bf15
2658ab857e1b6098190b694283f87b2bc278d0a4
A2551c61e3850e978345439a59f826666f6f1308