1863. gada poļu sacelšanās pārsviežas uz Latgali, sacelšanās Dienvidlatgalē

1863. gada 13. aprīlī pēc vecā stila.
Bruņotie vīri grāfa Leona Plātera vadībā uzbrūk krievu ieroču karavānai ceļā no Daugavpils uz Krāslavu (7 verstis no Krāslavas). Karavānā ir ap 400 šauteņu, to pavada 4 kareivji un vietējais zemnieks, kas rāda ceļu. Dumpinieki dodas uz Višķu muižu.
Latgales zemnieki neatbalsta poļu muižnieku plānus un nākošajā dienā piedalās nemiernieku gūstīšanā. Sagūstīts tiek arī nemiernieku vadītājs Leons Plāters. 26. aprīlī (14. aprīlī pēc veca stila) tiek nodedzināta Mola muiža, jo muīžas īpašnieks atbalstīja nemierniekus.
Leons Plāters tiek ieslodzīts Daugavpils cietoksnī un nošauts 1863.gada 9. jūnijā. Viņa 13 domubiedri notiesāti un izsūtīti uz Sibīriju. Nemiernieku vidū bija arī Ričards Manteifelis, pētnieka Gustava Manteifeļa vecākais brālis.
"Pēterburgas Avīžu" versija: karavānu apsargāja 8 zaldāti, uzbrukumā nogalināti 2 zaldāti un 2 līdzbraucēji, pēc tam dumpinieku sadursmē ar vietējiem zemniekiem ievainoti 5 zemnieki.
Lielākie poļu sacelšanās notikumi noris uz dienvidiem no Daugavpils - tagadējās Lietuvas teritorijā.