Jāzeps Kindzulis (Jezups Kindzuļs)
Dzimis 1883. gada 16. aprīlī Dricānu pagasta Kūzmūs.
Literāts (pseidonīms Čenču Jezups, Dzērkste),
politiķis (Latgales pagaidu zemes padomes loceklis /1917/; Tautas Padomes loceklis /1918-1920/, Satversmes sapulces deputāts /Latgales Zemnieku partija; Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/),
valstsvīrs (iekšlietu ministra biedrs /1920-1921/),
preses darbinieks (laikraksta "Drywa" līdzstrādnieks, žurnāla "Latgolas Zemkūpis" redaktors),
saimniekoja savā saimniecībā Kalkūnos.
Pirmā pasaules kara dalībnieks. Kā sanitārs piedalījies ievainoto glābšanās un saņēmis Sv. Jura 4. un 3. pakāpes medaļas.
1917. gada Latgales kongresa dalībnieks.
Dzīvojis un saimniekojis Lauceses pagasta Pelēčos. blakus Švirkstu saimniecībai.
1940.gadā saimniecībā ierīkots zirgu iznomāšanas punkts, pēc kara - mašīnu un traktoru stacija.
Precējies, dēls žurnālists tulkotājs Česlavs Kindzulis /1919-1995/. Česlavs, būdams 2 bērnu tēvs, apprecēja literāti Regīnu Ezeru, viņu ģimenē dzimusi Ilze /1955/ un tulkotāja Aija Vālodze /1957/, laulība šķirta.
Otrā dzīvesbiedre Hortenzija (Tenzīte) Dardedze. Mācījusies A. Savickas privātskolā Daugavpilī, studējusi 1921. gadā Latvijas Universitātē medicīnu. Mirusi dzemdībās 1925. gada martā, apbedīta Berķeneles kapos, ir kapa piemineklis ar fotogrāfiju. Dēls gājis bojā, atstājot Latviju kara beigās. Iespējama H.Dardedzes radniecība ar personu "Marija Dardedze" (dzim. Bebris? pirmajā laulībā Dardedze, atkārtotā laulībā Haselbauma) - Grīvas pilsētas ilggadējo sekretāri. Laulībā dēls Jākabs /28.08.1922/.
Ar Dardedžu dzimtu (vecāsmātes māsa) saistīts žurnālists un politiķis Edvīns Inkēns /08.031958/, kurš 90, gados izveidoja videofilmu par vecāsmātes gaitām un Berķeneli.
Trešā laulība ar Lauceses skolotāju Jadvigu Kondratu, meita Mārīte (mirusi triju gadu vecumā). Pēc kara skolotāja Raudas skolas filiālē - Ziediņu skolā.
J.Kindzuļa dēls Andrievs (kuras laulības?) gājis bojā kuģa bombardēšanas laikā (atstājot Latviju?).
J.Kindzuļa nozīmīgākais devums latgaliešu literatūrā ir par autobiogrāfisko romānu uzskatītais „Pīters Vylāns”, kas pirmoreiz publicēts 1943. gadā Daugavpilī, atkārtoti – 1967. gadā trimdā, 2022.gadā - Rēzeknē.
Dzimtā māja bija skolotājas Melnes īpašums, vēlāk Eriņu (mūziķu) ģimenes īpašums.
Versija par Kindzuļa nāves apstākļiem: represētais no Dricāniem Mozgis - Kindzulis nošauts 1941.gadā Krasnojarskā, apbedīts kopā ar Ulmani.
politiķis (Latgales pagaidu zemes padomes loceklis /1917/; Tautas Padomes loceklis /1918-1920/, Satversmes sapulces deputāts /Latgales Zemnieku partija; Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/),
valstsvīrs (iekšlietu ministra biedrs /1920-1921/),
preses darbinieks (laikraksta "Drywa" līdzstrādnieks, žurnāla "Latgolas Zemkūpis" redaktors),
saimniekoja savā saimniecībā Kalkūnos.
Pirmā pasaules kara dalībnieks. Kā sanitārs piedalījies ievainoto glābšanās un saņēmis Sv. Jura 4. un 3. pakāpes medaļas.
1917. gada Latgales kongresa dalībnieks.
Dzīvojis un saimniekojis Lauceses pagasta Pelēčos. blakus Švirkstu saimniecībai.
1940.gadā saimniecībā ierīkots zirgu iznomāšanas punkts, pēc kara - mašīnu un traktoru stacija.
Precējies, dēls žurnālists tulkotājs Česlavs Kindzulis /1919-1995/. Česlavs, būdams 2 bērnu tēvs, apprecēja literāti Regīnu Ezeru, viņu ģimenē dzimusi Ilze /1955/ un tulkotāja Aija Vālodze /1957/, laulība šķirta.
Otrā dzīvesbiedre Hortenzija (Tenzīte) Dardedze. Mācījusies A. Savickas privātskolā Daugavpilī, studējusi 1921. gadā Latvijas Universitātē medicīnu. Mirusi dzemdībās 1925. gada martā, apbedīta Berķeneles kapos, ir kapa piemineklis ar fotogrāfiju. Dēls gājis bojā, atstājot Latviju kara beigās. Iespējama H.Dardedzes radniecība ar personu "Marija Dardedze" (dzim. Bebris? pirmajā laulībā Dardedze, atkārtotā laulībā Haselbauma) - Grīvas pilsētas ilggadējo sekretāri. Laulībā dēls Jākabs /28.08.1922/.
Ar Dardedžu dzimtu (vecāsmātes māsa) saistīts žurnālists un politiķis Edvīns Inkēns /08.031958/, kurš 90, gados izveidoja videofilmu par vecāsmātes gaitām un Berķeneli.
Trešā laulība ar Lauceses skolotāju Jadvigu Kondratu, meita Mārīte (mirusi triju gadu vecumā). Pēc kara skolotāja Raudas skolas filiālē - Ziediņu skolā.
J.Kindzuļa dēls Andrievs (kuras laulības?) gājis bojā kuģa bombardēšanas laikā (atstājot Latviju?).
J.Kindzuļa nozīmīgākais devums latgaliešu literatūrā ir par autobiogrāfisko romānu uzskatītais „Pīters Vylāns”, kas pirmoreiz publicēts 1943. gadā Daugavpilī, atkārtoti – 1967. gadā trimdā, 2022.gadā - Rēzeknē.
Dzimtā māja bija skolotājas Melnes īpašums, vēlāk Eriņu (mūziķu) ģimenes īpašums.
Versija par Kindzuļa nāves apstākļiem: represētais no Dricāniem Mozgis - Kindzulis nošauts 1941.gadā Krasnojarskā, apbedīts kopā ar Ulmani.
Gājis bojā 1941. gadā Daugavpils cietumā.
Atsauces
- Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 75.-77.lpp.
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. 161.lpp.
- Purināša, L. “INSPIRĀCIJAS FAKTORI ČENČU JEZUPA ROMĀNĀ „PĪTERS VYLĀNS”.” http://journals.ru.lv/index.php/LATG/article/download/2237/2261 (10.02.2018).
- “Pamarka "Latgolas kongress 1917" (1982).” http://latgalesdati.du.lv/ifoto/1982pamarka (02.05.2018).
