Nacionālo partizānu sadursme ar istrebiķeļiem un iekšlietu ministrijas karaspēka vienību Kalupes pagasta Lazdānos

Arhīvu liecibas: Kalupes pagasta divas istrebiķeļu grupas bija saņēmušas uzdevumus - atvest dēļus novērošanas torņa celtniecībai un atgādāt no Nīcgales meža montiera atstāto telefonu. Istrebiķeļi Antons Sinicins (1903) un Andrejs Pilāns (1927) divos zirga pajūgos devās pēc dēļiem uz Antona Lazdāna saimiecību Lazdānos. Atpakaļceļā viņus no slēpņa apšaudīja partizāni Andrejs Lozda, Staņislavs Lozda, Antons Lazdāns no Jāzepa Baranovska (vada komandieris, 1918) grupas. Lozdas tolaik bija apmetušies pie radiniekiem Lazdānos. Pēc M. Raščevska liecībām istrebiķeļiem bija uzdevums konfiscēt A.Lazdāna saimniecībā dēļu, jo saimnieka dēls bija partizānos. To uzzināja Vārkavas partizāni, kuri ierīkoja Lazdānos slēpni.
Abi istrebiķeļi tika sašauti. Apšaudē iesaistījās otra istrebiķeļu grupa - Vasilijs Morozovs (1904, no Baltmuižas), Filimons Vaņkovs (1906), Antons Jermakovs, Filimonovs. Pēc A.Pilāna versijas šaušana turpinājusies stundu. Ievainoti tika četri istrebiķeļi, arī Jermakovs un Fiļimonovs. Gāja bojā partizāns Staņislavs Lozda, bet ievainots Antons Lazdāns. Notikuma vietā no meža ieradās vada komandieris J.Baranovskis, rotas komandieris Miķelis Raščevskis, bataljona komandieris Andrejs Lazdāns, kā arī partizāni no kaimiņu Vārkavas pagasta. Notika bojā gājušā Staņislava Lozdas apbedīšana vietējos kapos. Pēc tam partizāni sāka izklīst.
Tajā brīdī Lazdānos ieradās ar automašīnu iekšlietu ministrijas karaspēka vienība, kurus pa rāciju bija izsaukuši Kalupes istrebiķeļi. J.Baranovskis ar citiem partizāniem iesaistījās kaujā. Andreja Lazdāna grupa vēl atradās Lazdānos, jo gribēja paņemt istrebiķeļu atstātos zirga pajūgus. Vēlāk pratināšanā A.Lazdāns apgalvoja, ka pats kaujā neiesaisitījās un bija paslēpies rudzu laukā. Šajā sadursmē bojā gājuši divi partizāni (Andrejs Vonogs, dzim. 1926, partizāna Voiceka Vonoga brālis; Jānis Vaivods) un viens (Aliks (Aleks?) no Boltākroga) tika saņemts gūstā.
Pēc kaujas partizāni sapulcējās Arendoles mežā. Ieradās arī citu grupu partizāni. 1945. ģada augustā uz Arendoles meža ceļa notika vēl viena sadursme. bet bez zaudējumiem abās pusēs.
Mutvārdu liecības: apšaudes laikā pagalmā rokā tika sašauta saimnieka dzīvesbiedre Jūlija Lazdāne (42 gadi). Mājās bija arī vietējās skolas skolotāja Juzefa Beitāne, kura pierunājusi karavīrus atļaut noasiņojošo Jūliju vest uz slimnīcu. Ar kaimiņa zirgu Jūliju sākumā aizveda uz Kalupes ambulanci, kur dakteris Mihails Gorskis ievainoto sašpricēja. Daugavpils slimnīcā Jūlijai tika amputēta līdz elkonim kreisā roka. Jūlijas dzīvesbiedrs bija dažas dienas arestā.
Atmiiņas par šo notikumu dzimtā saglabājusi Jūlijas mazmeita Ģertrūde Rasnače.
Lazdāni - ciems Vārkavas novada Rožkalnu pagastā.