Pirmā plašākā preses publikācija par luterāņiem Daugavpils apgabalā

1860. gada 18. februāris pēc vecā stila
Laikraksts "Latviešu Avīzes" divos numuros publicēja Daugavpils luterāņu draudzes mācītāja K.Grinera rakstu par Dinaburgas luterāņu draudzi. Kopš 1853.gada Daugavpils mācītājs aprūpēja luterāņus Daugavpils apriņķi, izņemot Krustpils (Kreicburgas) lielo draudzi.
K.Griners raksturoja trīs vietas, kur koncentrējās luterāņi ārpus Daugavpils - Krāslavā, Kalupē, Pieniņos. Kopā visā draudzē esot ap 500 piederigo, kopā ar karavīriem - 600.
....
Krāslavā pēc K.Grinera datiem dzīvoja 10 vāciešu saimes. Grāfs Plāters bija piešķīris savā namā dievkalpojumiem telpu, kurā bija kancele, soli, altāris ar krustu bez gleznas.
...
Pieniņu muižā Preiļu tuvumā, kas piederēja grāfam Bergam, bet tika iznomāta, dzīvoja ienācēji no Kurzemes un Vidzemes.
...
Pie grāfa Zīberga (Staņislava Kostkas Plātera - Zīberga) Kalupes muižas bija ierīkota stikla fabrika, kurā strādāja vācu tautības strādnieki no Vidzemes stikla fabrikām. Stikla pūtēju meistara mājā notika dievkalpojumi.
...
Pašā pilsētā luterāņi bija karadienesta latvieši (maz paša cietoksnī, daudz vairāk vasaras nometnēs), vācieši, lietuvieši, somi, igauni. Daugavpils mācītājs neaprūpēja somus (ap 150, kuri neprata krieviski), mazskaitlīgos igauņus, lietuviešus.
Kopuma pilsētas draudzē bija 200-300 luterticīgo, bez karavīriem.