Latgales dati

1917. gada 15. jūlijs

1917. gada 2. jūlijā pēc vecā stila
Rēzeknē notika Latgales krievu apspriede. Tajā piedalījās pareizticīgie, un vecticībnieki, baltkrievu katoļi, latviešu pareizticīgie. Dalībnieku skaits ap 150-200.
Sapulces rezolūcijā bija deklarēts, ka, atzīstot tautu autonomijas tiesības, tomēr nav vēlams atdalīt Latgali no Vitebskas guberņas. Šādus jautājumus ieteicams risināt pēc kara un ar Krievijas Satversmes sapulces apstiprinājumu.
Tālāku jautājumu risināšanai ievēlēja Organizācijas komiteju, kurā bija pārstāvji no dažādām krievu aprindām (pareizticīgie, vecticībnieki), latviešu pareizticīgie, kā arī ebreju pārstāvis ārsts Haims Grodzinskis.
Sanāksmes iniciatīva piederējusi izglītības darbiniekam Pāvelam Rikovam.
Pasākumā uzstājās Rēzeknes kareivju un strādnieku padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Grigorijs Kacenelenbogens.
Sanāksmē piedalījās kā ciemiņš Francis Kemps.
Pašvaldību un preses darbinieks Jānis Niedra apcerē par Latgales kongresa 50 gadi 1967. gadā krievu apspriedi ierindoja secībā - 1. kongress, krievu apspriede, decembra kongress kā 3. apspriede.

Atsauces
  • Seile, V. “Latgales latviešu kongress.” Grām.: Latviešu konversācijas vārdnīca. 10. sēj. A.Gulbja apgādībā. 20231.-20239. sl.
  • “Krivu sapulce Rezeknē.” Drywa. 1917. 5.jūlijs.
  • Niedra, J. “Vēsturiskais Latgales latviešu kongress.” Latvija Amerikā. 1967. 29. aprīlis.
  • “Rēzekne 1. julī.” Liaužu Bolss. 1917. 22. jūlijs.
  • “Latgales jautājums Krievu sapulcē 2. jūlijā Rēzeknē.” Jaunais vārds. 1917. 6. jūlijs.
  • Gusačenko, A. “LATVIJAS NEATKARĪBAS KARŠ KRIEVU IEDZĪVOTĀJU SKATĪJUMĀ 1919. GADA PIRMAJĀ PUSĒ.” https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2019_files/1_numurs/A_Gusacenko_Latvijas_LVIZ_2019_1.pdf (09.07.2020).