Latgales darbinieku pirmā politiskā sanāksme: Latgale prasa plašu pašpārvaldi

1917. gada 12. martā pēc vecā stila
Petrogradā (Pētepilī) organizācijas "Latgalīšu bīdreiba paleiga kara uperim" telpās notika redzamāko Pēterpils latgaliešu darbinieku sanāksme, ko mēdz dēvēt par pirmo latgaliešu politisko apspriedi. Par sanāksmes vadītāju uzskata V.Rubuli, kurš tolaik bija "Latgalīšu bīdreiba paleiga kara uperim" priekšsēdētājs.
Sēdē piedalījās 66 darbinieki. Visi bija par to, lai Latgalei būtu sava pašpārvalde. Bija atšķirīgs balsojums par Latgales pašvaldības (autonomijas) iegūšanas ceļiem (laikraksta "Drywa" formulējumi);
- 23 balsis (F.Kemps, P.Līpiņš un citi, arī A.Gutāns, kurš polemizēja ar sanāksmes līdzdalībnieku P.Apšinīku laikrakstā "Liaužu Bolss") "par sovu Latgolas pašvaldeibu, naajūt nikaidā sakarā ar Baltijas latvīšim"
- 43 balsis (F.Trasuns, K.Skrinda, J.Rancāns, P.Apšinīks un citi) "par meklēšonu ar Latvijas pašvaldeibu kūpā, bet tai, ka breivajā Latvijā Latgolai byutu dūta pašvaldeiba".
Pēc apspriedes "'Drywas" redakcija nosūtīja apsveikumu Vidzemes pagaidu zemes padomei un informēja par Pēterpils latgaliešu apspriedes pieņemto rezolūciju - "lūgt vispārējo latviešu autonomiju un Latgalei piešķirt plašu pašvaldību" (Jaunais Vārds, 1917. 19.marts/1.aprīlis)
Jeronima Rampāna detalizēts raksts par šo apspriedi, publicēts laikrakstā "Drywa" 29.martā /11. aprīlī. Raksta pamatdomas: apspriede sasaukta steigā, tā ilgusi 6 stundas, būtisks jautājums - kā saukt vieglāk, ātrāk un labāk sasaukt vispārīgu latviešu - latgaliešu kongresu (pilnīgu sanāksmi), Kemps latgaliešus dēvējot nevis par latviešiem, bet letgaliešiem, kuriem vajag meklēt savu autonomiju bez kontaktiem ar Baltijas latviešiem, karstākais Kempa piekritējs bija Lipiņš, kurš runāja krievu valodā, Kempa domubiedri atstājuši sapulci, iedzīvotāju skaits Latgalē 400 tūkst. (salīdzinot ar 170 milj. visā Krievijā), tāpēc svarīgi meklēt sadarbību ar Baltiju.

..............
Pēterpilī tolaik dzīvoja ap 20 tūkst latgaliešu.