Latgales dati
Dzimis Rogovkā?.
Sabiedrisks darbinieks
1917. gadā Pēterpilī piedalījās latgaliešu sarīkojumos, bija Letgolas tautas komiteta (F.Kempa piekritēji) valdē, arī komiteta sekretārs.
Persona "A. Gutans" (Ādama dēls) 1912. gadā beidza Rēzeknes tirdzniecības skolu un uzsāka darbu Kalupes krājaizdevu sabiedrībā.
Persomna "Gutāns" bija teātra trupas dalībnieks (Rēzeknes katoļu labdarības biedrības aktieru pulciņš?), piedalījies izrādēs 1909., 1910., 1911. gadā. Sarīkojumi sākušies ar Kempa lekcijām. Tirdzniecības skolas mācību laikā kopā ar Greivuli pārtulkoja no krievu valodas lugas, Gutāns esot sarakstījis arī komēdiju.
1914. gada novembrī laikrakstu ziņa, ka "Andrivs Gutans" (citviet - virsnieka vietnieks) ievietots ievainots hospitālī Pēterburgā. Pēc tam saimniekoja tēva mājās. Pirms Otra pasaules kara dzīvs bija tikai Andrieva dēls.
Andrievam bija 3 brāļī (Jānis, Pēteris, Ignats) un 2 māsas. Māsa Franuse dzīvoja pie brālēna, baznīckunga Zača Kalupē, kur mirusi Pasaules kara laikā).
1917. gadā A.Gutāns vadījis Pēterburgas mazturīgo latviešu savstarpējās palīdzības biedrības sapulci.
1917. gadā persona "Andrievs Gutāns, Pētera dēls", dzīv. Zaļmuizas pagastā, 22 gadu vecs, parakstīja Kempa partijas deputātu kandidātu sarakstu Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanām.
Ir ziņas vēl par personu privātpoliklīnikas feldšeris Pēterburgā "Jons Gutans", palika dzīvot Ļeningradā.
Miris.
Atsauces
  • “Zinias nu Dzimtenes.” Drywa. 1912. 26. septembris.
  • “Letgolas tautas komitets.” Liaužu Bolss. 1917. 15.aprīlis.
  • Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. 2. sēj. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1971. 365. lpp.