Vācu karaspēks ieņem Daugavpili: vācu vara pilsētā 292 dienas

Vācu karaspēks bija sasniedzis Daugavpils apkārtni jau 1915. gada oktobrī, kad tika ieņemta Ilūkste. Krievijas armija Daugavpils kreisajā krastā aizstāvēja pozīcijas - placdarmu apmēram 100 km plašumā (no Glaudāniem Līksnas pagasta pretējā pusē līdz Drūkšu ezeram mūsdienu Latvijas-Baltkrievijas robeža) un ap 25 km dziļumā. 1917. gada rudenī pēc lielinieku apvērsuma Krievijā frontē tika noslēgts pamiers.
1918. gadā pirms uzbrukuma lielinieku kontrolētā 5. armijas vadība izdeva pavēli par pamiera pārtraukšanu un vācu karaspēka gaidāmo uzbrukumu plkst. 12. Karaspēka vienībām bija pavēlēts atkāpties no Daugavas kreisā krasta uz labo krastu, atstāt Daugavpili, uzspridzināt tiltus un munīcijas noliktavas.
Vācu karaspēka 5. kājnieku divīzija vienības vairākās grupās pa 50 - 60 kareivjiem ar bruņumašīnām straujā triecienā ieņēma pilsētu. Apjukumā tilta mīnētāji nepaspēja tiltus uzspridzināt. Vācu karaspēka mobilās vienības ieņēma arī dzelzceļa mezglu ar lokomotīvēm un vagoniem. Plkst. 15. ieņemts cietoksnis. Ar to noslēdzās lielinieku varas (ISKOLOTA) laiks Daugavpilī.
Pēc preses ziņām Daugavpilī bija 70 000 iedzīvotāju, kas bija līdzīgs iedzīvotāju skaitam pēc 1897. gada tautas skaitīšanas.
Atmiņas par vācu karaspēka iebrukumu Daugavpils apriņķī laikrakstā "Daugavas Vārds" (1927) publicējis kalupietis K.Grosbergs.
Vācu vara Daugavpilī pastāvēja līdz 1918. gada 9. decembrim (292 dienas). Par šo periodu vēsta daudzas fotogrāfijas no vācu armijas karavīru dienesta albumiem.
Daugavpils ieņemšana bija daļa no Centrālo valstu realizētās 1918. gada februāra - marta operācijas "Dūres sitiens / Faustschlag". Uzbrukumā iesaistītas 40 vācu divīzijas. Vācieši izmanto dzelzsceļa līnijas, lai ieņemtu plašas teritorijas.