Tiek organizēta Latgales / Grīvas / Kalkūnes zīdaiņu patversme - nams

10. februārī (decembrī?) par jaunorganizētās Latgales patversmes direktori iecelta A.Laurinoviča. Patversme darbu uzsāka 1927. gada septembrī. Darbinieku komplektēšana noritēja 1927. gada rudenī.
Sākotnēji par mājvietu bija izvēlēta māja Daugavpilī, Šosejas ielā, bet tā pārgāja tieslietu ministrijas pārziņā (piešķirta Latgales apgabaltiesai). Zīdaiņu nams izvietots Kalkūnes muižā.
1927. - 1929. gadā patversmē tika uzņemti 200 bērni. Līdz 1938. gadam pirmo dzīves gadu te pavadījuši 951 mazulis. Bērni namā dzīvoja lidz 2 gadu vecumam, turpmāk dzīvoja Majoru valsts bērnu namā. Gadā audžuvecāki piesakās 20-30 bērniem.
No 1930.gada 1.aprīļa līdz 1937. gada 16. decembrim oficiāli saukts par Latvijas II zīdaiņu patversmi - Latgales zīdaiņu namu, turpmāk - Grīvas zīdaiņu nams.
Vēl zīdaiņu patversme bija Rīgā.
Iestādei piederēja saimniecība 18 ha, kura tika iznomāta. Izsolītas tika arī dārza ābolu ražas.
Iestāde darbojās arī Otrā pasaules kara laikā un tajā, piemēram. 1941. gadā uzturējās 158 bērni (vietas maksimāli bija 155 bērniem).
Pēc Otrā pasaules kara iestādes nosaukums bija Kalkūnes Republikāniskais bērnu nams, kopš 1962. gada – Republikāniskais psihoneiroloģiskais bērnu nams “Kalkūni”, kopš 1994. gadā – Bērnu bāreņu aprūpes centrs “Kalkūni”, bet no 2004. gada oktobra - Bērnu sociālās aprūpes centrs “Kalkūni”.
Iestādes vadītāji:
Apolonija Laurinoviča /1926-1938/
Kopš 1938. gada iestādi vadīja daktere Veronika Bergfelde.
Pēc kara kopš 1951. gada vairāk nekā 25 gadus iestādi vadīja Zinaīda Litvjaka, kas strādāja arī vēlāk par ārsti.
Mūsdienās VSAC „Latgale” filiāli „Kalkūni” vada Skaidrīte Kursīte.