Aiviekstes forsēšana

Sarkanās armijas daļas, tostarp 308.latviešu strēlnieku divīzija, forsē Latgales robežupi - Aivieksti. Sarkanās armijas vienības ir papildinātas ar jauniesaucamajiem no tikko ieņemtās Latgales. Daudzi slikti apmācītie jaunkareivji iet bojā upes forsēšanā.
Pirms tam 7. - 8. augustā notiek kauja par Krustpili, kura tiek ieņemta.
Kā noskaidrojis V. Kuzmins, ļoti apšaubāmi gan ir padomju kinohronikās un vēstures grāmatās redzamie uzņēmumi ar it kā Aiviekstes forsēšanu, kas visdrīzāk uzņemti divus mēnešus iepriekš 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas apmācību laikā pie Rahnovo ezera Krievijā. Par to liek domāt gan atšķirīgais apkārtnes reljefs Aiviekstes forsēšanas vietā, gan pati kauju intensitāte, kad, pēc aculiecinieku stāstījuma, no daudziem kritušajiem un ievainotajiem “ūdens upē krāsojies sarkans”, un tobrīd neviens ne spēja, ne vēlējās nodarboties ar notikušā uzņemšanu foto vai kino lentē.
Vēstures literatūra daudzkārt minēts Mihaila Orlova vārds. Vēsturnieks V. Kuzmins; "Mihails Orlovs, kurš ar saviem izlūkiem pārdrošā uzbrukumā šķērsojot Krustpils–Rēzeknes dzelzceļu un būdams jau nāvīgi ievainots, līdz pat pēdējam brīdim turpināja vadīt kauju pie Mežāres stacijas. Nav apšaubāma M. Orlova izrādītā varonība, taču padomju vēstures izdevumos arī šajā gadījumā neiztika bez tendencioziem faktu pārspīlējumiem, rakstot, ka M. Orlova komandētā rota zem stipras pretinieka uguns ar peldlīdzekļiem vairākkārt forsējusi Atašas upi, lai gan īstenībā šī tikai dažus metrus platā ūdensšķirtne bija viegli pārbrienama kājām un tās šķērsošana sarkanarmiešiem neradīja nekādas grūtības."