Ugunsgrēks Līksnas muižas pilī

1861. gada 3. novembrī pēc vecā stila
Ugunsgrēks izcēlies naktī trīsstāvu mūra pils (būvēta 1770. gadā Jozefata Zīberga laikā) augšstāvā, kur amatnieki pinuši grozus un pēc darba smēķējuši. Trešajā stāvā atradies arī liels daudzums spirta, no kura aizdegās arī otrais stāvs. Ugunsgrēkā tika izglābtas mantas, izņemot jaunās dārgās klavieres, kuras maksājušas 1000 sudraba rubļu. Izglābts arī pils grāfa tēvs Mihails Plāters - Zibergs. Pilī tajā laikā bijuiu arī ciemiņi - Pilskalnes un Kalupes grāfi, kuri bija ieradušies, lai sagaidītu Līksnas grāfu Henriku Vaclavu Ksaveriju Plāteru - Zībergu pēc ceļojuma uz Vāciju. Ugunsgrēka dēļ grāfa atgriešanās atlikta uz nedēļu. Pils ēkai nodarīti ievērojami bojājumi.
Iznīcināti dzimtas arhīvi. Izdevies izglābt muižas pirmo īpašnieku Zibergu pēdējās atvases Izabellas Helēnas Plāteres - Zibergas portretu. Glezna līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Pilī pirms tam tika veikta liela pārbūve gotiskā "stilā". Pils pēc izdegšanas ir uzzīmēta mākslinieka Napoleona Ordas zīmējumā.
Pils tika atjaunota pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Tā sagrauta Pirmā pasaules kara laikā. Līdz mūsdienām saglabājies muižas ēkas vienas sienas fragments.