Iesvētīti Kalupes katoļu baznīcas pamati

1861. gada 3. jūlijā pēc vecā stila
Baznīcai un prāvesta uzturēšanai muižnieks Plāters - Zibergs piešķīra 33 desetīnas. Celtniecības darbi pārtraukti uz 20 gadiem. Par cēloni literatūrā tiek minēts līdzekļu trūkums, kas radies dzimtbūšanas atcelšanas rezultātā. Darbi atsākti 1881. gadā.
Baznīca iesvētīta 1882. gada vasarā. 1896. gadā to konsekrēja Mogiļevas bīskaps Francišeks Albins Simons.
1938. gadā prāvesta V.Treibšo vadībā veikts remonts, pārsvarā krāsošanas darbi.
Ir arī cita versija:
1861. gada 29. jūlijā /1861. gada 17. jūlijā pēc vecā stila
Par pamatakmens iesvētīšanu vēsta vietējā prāvesta S. Beinaroviča atmiņas. No tām izriet, ka jaunās baznīcas iesvētīšanu vadīja Līksnas dekāns Tomass Kopecs. Viņam asistēja Zemgales dekāns un Ilūkstes prāvests Jāzeps Tamulevičs, kā arī Vārkavas vikārs Markevičs. Klāt bija arī citi priesteri - vikārs Pečilovskis (S. Beinaroviča vikāra aizvietotājs), kāds Minskas semināra kleriks un vietējais prāvests S. Beinarovičs.
Ceremonijā piedalījās arī vietējo grāfu Plāteru - Zibergu ģimenes pārstāvji - Ludvigs Plāters ?, Fabians Plāters ? un grāfienes tēvs Juzefs Borhs.
Turpmākie notikumi (dzimtbūšanas atcelšana 1861. gadā un kā rezultāts naudas līdzekļu trūkums, 1864. gada poļu sacelšanās) aizkavēja baznīcas celtniecību. Baznīca uzcelta un iesvētīta 1882. gadā, par ko liecina uzraksts virs ieejas baznīcā.