Latgales Neatkarības karš: atbrīvota Rēzekne

Rēzeknes ieņemšana īstenoja pulkveža Jāņa Puriņa komandētā Kurzemes divīzija (2. Ventspils kājnieku pulks kapteiņa Jāņa Ezeriņa vadībā), kā arī vācu zemessardzes (komandieris pulkvedis Harolds Aleksanders) Hāna nodaļa, 3. bruņotais vilciens.
Dribins, Spārītis (2000): "1920. gada janvārī Landesvērs, kura rindās jau bija ap 4700 vīru (5,7% Latvijas armijas), piedalījās Latgales atbrīvošanas operācijās un ieņēma Rēzekni. Par varonību Atbrīvošanas karā 54 vācbaltieši saņēma augstāko militāro apbalvojumu Lāčplēša ordeni."
Pēc tam darbība frontē atslāba (līdz sākās Ludzas operācija), jo iestājās auksts laiks (-20 C -25 C).
Iespaidus par Rēzeknē redzēto pēc atbrīvošanas ir uzrakstījis rakstnieks Ādolfs Erss. Atmiņas publicētas vairākos Latvijas laikrakstos 1935. gadā.
Publicētas 1. Liepājas kājnieku pulka kapteiņa, pirmā pilsētas komandanta Valda Bekmaņa atmiņas.
Publicētas 2. Ventspils kājnieku pulka komandiera Jāņa Ezeriņa atmiņas.
Nākošajā dienā, 22. janvārī, par godu Rēzeknes ieņemšanai Daugavpilī notika garnizona karaspēka parāde, ko pieņēma A. Veiss.
Turpmāk Rēzeknē notika atbrīvošanas svinības:
1925. gada 21. janvāris - 5. gadadienas svinības
1935. gada 29.-30. maijs - 15. gadadienas svinības piedalījās K. Ulmanis un J. Balodis. Vienlaicīgi tā bija Latgales atbrīvošanas jubileja. Pie pilsētas domes atklāta piemokksne.
Sarkano latviešu strēlnieku atmiņu krājumā (krievu val, 1962) ir minēta 1919. gada (ap 15. jūniju) epizode, kad "vietējie baltgvardi" mēģinājuši neveiksmīgi ieņemt Rēzekni.
Presē publikācija /1960/ par F. Keiri, kurš piedalījies Rēzeknes aizstāvēšanā kopā ar ķīniešiem. Aprakstīta kauja Čerebcova mājā (Oktobra iela, mūzika skola).