Jānis Ezeriņš
Dzimis 1894. gada 17. novembrī Praulienas pagastā.
Militārs darbinieks (ģenerālis /1936/, 12. Bauskas kājnieku pulka komandieris /Daugavpils, 1920-1929/, Zemgales divīzijas komandiera palīgs /Daugavpils/).
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (virsleitnants Cēsu rotā, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni /2.šķ./),
Latgales atbrīvošanas laikā komandēja 2. Ventspils kājnieku pulku, kurš ieņēma Ludzu 1920. gada 26. jānvārī. Publicētas atmiņas /1935/ par Latgales operāciju.
12. Bauskas kājnieku pulku komandējis bez dažiem mēnešiem desmit gadus. Daugavpilī iecienīts un populārs sabiedrisks darbinieks. Ezeriņa kundzes pavadīšanai no Daugavpils uz Liepāju pilsētā tika sarīkots svinīgs sarīkojums.
Sabiedrisks darbinieks (1928.gadā Saeimas vēlēšanās Latgales latviešu apvienības sarakstā ierakstīts ar pirmo numuru). Kandidējis Saeimā no Latgales apgabala Nacionālās apvienības sarakstā 1925. gadā.
1940. gada jūnijā, būdams Vidzemes divīzijas komandiera vietnieks, devis mutisku pavēli 9. Rēzeknes kājnieku pulkam izrādīt pretošanos ienākošajiem padomju spēkiem un gatavojās tādu pavēli dot arī Madonas garnizonam. Kara ministrs un armijas komandieris pavēlēja Vidzemes divīzijas komandierim J. Ezeriņu atcelt no amata un apcietināt (tā tika izpildīta daļēji, atlaižot J. Ezeriņu atvaļinājumā).
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (virsleitnants Cēsu rotā, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni /2.šķ./),
Latgales atbrīvošanas laikā komandēja 2. Ventspils kājnieku pulku, kurš ieņēma Ludzu 1920. gada 26. jānvārī. Publicētas atmiņas /1935/ par Latgales operāciju.
12. Bauskas kājnieku pulku komandējis bez dažiem mēnešiem desmit gadus. Daugavpilī iecienīts un populārs sabiedrisks darbinieks. Ezeriņa kundzes pavadīšanai no Daugavpils uz Liepāju pilsētā tika sarīkots svinīgs sarīkojums.
Sabiedrisks darbinieks (1928.gadā Saeimas vēlēšanās Latgales latviešu apvienības sarakstā ierakstīts ar pirmo numuru). Kandidējis Saeimā no Latgales apgabala Nacionālās apvienības sarakstā 1925. gadā.
1940. gada jūnijā, būdams Vidzemes divīzijas komandiera vietnieks, devis mutisku pavēli 9. Rēzeknes kājnieku pulkam izrādīt pretošanos ienākošajiem padomju spēkiem un gatavojās tādu pavēli dot arī Madonas garnizonam. Kara ministrs un armijas komandieris pavēlēja Vidzemes divīzijas komandierim J. Ezeriņu atcelt no amata un apcietināt (tā tika izpildīta daļēji, atlaižot J. Ezeriņu atvaļinājumā).
Miris 1944. gada 16. martā Arhangeļskas apgabalā.
Atsauces
- “Ezeriņš, Jānis.” Grām.: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 161.lpp.
- “Ezeriņš Jānis.” http://www.lkok.com/detail1.asp?ID='2130' (20.04.2012).
- Jēkabsons, Ē. “Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums.” http://www.ir.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums (08.04.2014).
- “12. Bauskas kājnieku pulks šķiras no sava komandiera.” Latgales Ziņas. 1930. 21. februāris.
- “Pulkveža Ezeriņa kundzes izvadīšana.” Latvis. 1930. 4. marts.
- Ezeriņš, J. “Rēzeknes un Ludzas pievienošana Latvijai 15 gadus atpakaļ.” Latvijas Kareivis. 1935. 24. janvāris.
- Ezeriņš, J. “Rēzeknes un Ludzas pievienošana Latvijai 15 gadus atpakaļ.” Latvijas Kareivis. 1935. 25. janvāris.
- Maļihova, I. “Ģenerālis Jānis Ezeriņš (1894–1944).” http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_EzerinsJanis.aspx (08.09.2021).
