Livonijas (Latgales) bīskapija ar bīskapa krēslu Dinaburgā (1684-1798)

Pēc reformācijas uzvaras Vidzemē pāvests Inocents IX oficiāli Cēsu bīskapiju pārveido (pārdēvē) par Livonijas bīskapiju ar centru Dinaburgā, kuru literatūrā mēdz saukt arī par Inflantijas (respektīvi Latgales) bīskapiju. Cēsu bīskapija faktiski darbību pārtrauca jau 17.gs. 20.gados. Livonijas jeb Cēsu bīskapijas sēdeklis no Cēsīm pārcelts uz Daugavpili 1621.gadā
Jaunajiem bīskapiem, kuru pārvaldē ir Latgales un Kurzemes katoļi, tiek piešķirts Livonijas un Kurzemes bīskapa tituls.
Livonijas bīskapija apvienoja arī Kurzemes (Piltenes) katoļus. Tās pastāvēja līdz šo teritoriju ietilpināšanai Krievijas impērijas sastāvā. Bīskapija juridiski beidza pastāvēt 1798. gada 17. novembrī.

Bīskapi - Livonijas (Latgales) bīskapijas pārvaldnieki, kuri dzīvoja Dinaburgā:
1. Nikolajs Korvins Poplavskis 1685-1710
2. Teodors fon Līdinghauzens-Volfs 1710-1711
3. Kristofors Antonijs Šembeks 1711-1716
4. Petrs Tarlo 1716-1719
5.Staņislavs Hosijs 1719-1722
6. Augustīns Vesels 1722-1735
7. Konstantīns Mošinskis 1736-1738
8. Venceslavs Sjerakovskis 1738-1741
9. Jozefs fon Rodziļskis Puzina 1741-1752
10. Antoni Kazimierz Ostrowski 1753 - 1763
11. Jan Stefan Giedroyć 1765 - 1778
12. Antonijs Sierakovskis 1778-1780
13. Jozefs Kazimirs Kosakovskis 1780-1794
14. Johanns Nepomuks Kosakovskis 1794-1798