Daugavpils kara slimnīcas pirmsākumi un turpmākā vēsture
1920. gada 9. aprīlis
Uz Daugavpili no Rēzeknes pārcelta vācu zemessargu lazerete un grāfa Mola muižā (Višķos?) ierīkotā Daugavpils garnizona lazarete ar 150 gultām.
1921.gada janvārī lazarete pārcelta uz cietoksni.
Kopš 1921.gada 8. aprīļa pārdēvēta par Daugavpils kara slimnīcu.
1923. gada augustā slimnīcā atvērta sieviešu nodaļa.
1939. gada 22. aprīlī slimnīcā atklāta bērnu infekcijas nodaļa.
Slimnīcas vadītāji (vecākie ārsti):
Rūdolfs Blūmenfelds (1882 - 1938)
Emīls Hugo Skadiņš /20.5.1921-1922/,
Jānis Alksnis /1922-23.12.1930/,
Hibšmans, vietas izpildītājs /23.12.1930-06.02.1931/
Bruno Blosfelds /06.02.1931-?/.
Par ārstiem slimnīcā strādājuši:
Dalbiņš Alberts,
Māske,
Teodors Vekmanis,
Akselis Ērns,
Eduards Benks,
Jānis Sproģis,
Jānis Šneiders,
Augusts Vārna,
Mārtiņš Alberts Darbiņš, ķirurgs
Nikolajs Kampe,
Alberts Taube,
Anna Vagulāne /1939-1940/.
Atsauces
- “Jauns Daugavpils kara slimnīcas priekšnieks.” Latvijas Sargs. 1931. 10. marts.
- Gīle, I. “Sanitārā situācija Latgalē Neatkarības kara laikā (1920): Latvijas armijas konteksts.” http://du.lv/wp-content/uploads/2016/01/Vesture_XIX_2016_DRUKA.pdf (11.10.2020).
