Jānis Alksnis
Dzimis 1882. gada 22. martā Durbes pagastā.
Militārs darbinieks (pulkvežeitnants /1924/),
mediķis (ārsts; Daugavpils Kara slimnīcas priekšnieka palīgs, priekšnieks /1922-1930/).
Divi brāļi bija arī ārsti. JĒKABS ALKSNIS (1870 – 1957), latviešu ķirurģijas patrons, vadošais ķirurgs Latvijā starp abiem pasaules kariem. KLĀVS ALKSNIS (1884 – 1937) beidzis Tērbatas Veterināro institūtu (1910), veterinārārsts Liepājā. 15. Liepājas aizsargu pulka vecākais veterinārārsts (līdz 1936). TZO IV un Aizsargu Nopelnu krusts.
ARVEDS ALKSNIS (1910 – 1991) Jēkaba Alkšņa dēls. Dzimis Liepājā, beidzis liceju Francijā (1929), LU Medicīnas fakultāti (1933), Dr. med. (1938). Ārsts Valmieras pilsētas slimnīcā un Rīgas kara slimnīcā (1940). Otrā pasaules kara laikā 1944. gada jūlijā tika iesaukts Latviešu leģionā, bija kara lazaretes ķirurģiskās nodaļas vadītājs, strādāja Liepājā, vēlāk Šverīnē, kur 1945. gada 2. maijā nokļuva angļu gūstā. Līdz 1951. gadam vadīja ķirurģijas nodaļu Lībekas bēgļu slimnīcā, pēc tam pārcēlās uz dzīvi uz ASV.
mediķis (ārsts; Daugavpils Kara slimnīcas priekšnieka palīgs, priekšnieks /1922-1930/).
Divi brāļi bija arī ārsti. JĒKABS ALKSNIS (1870 – 1957), latviešu ķirurģijas patrons, vadošais ķirurgs Latvijā starp abiem pasaules kariem. KLĀVS ALKSNIS (1884 – 1937) beidzis Tērbatas Veterināro institūtu (1910), veterinārārsts Liepājā. 15. Liepājas aizsargu pulka vecākais veterinārārsts (līdz 1936). TZO IV un Aizsargu Nopelnu krusts.
ARVEDS ALKSNIS (1910 – 1991) Jēkaba Alkšņa dēls. Dzimis Liepājā, beidzis liceju Francijā (1929), LU Medicīnas fakultāti (1933), Dr. med. (1938). Ārsts Valmieras pilsētas slimnīcā un Rīgas kara slimnīcā (1940). Otrā pasaules kara laikā 1944. gada jūlijā tika iesaukts Latviešu leģionā, bija kara lazaretes ķirurģiskās nodaļas vadītājs, strādāja Liepājā, vēlāk Šverīnē, kur 1945. gada 2. maijā nokļuva angļu gūstā. Līdz 1951. gadam vadīja ķirurģijas nodaļu Lībekas bēgļu slimnīcā, pēc tam pārcēlās uz dzīvi uz ASV.
Traģiskā nāvē miris, nošaujoties 1930. gada 23. decembrī Daugavpilī. Apbedīts Daugavpilī, Garnizona kapos.
Atsauces
- “No dzīves sķīries.” Latvijas Sargs. 1930. 25. decembris.
- “Alksnis Jānis.” Grām.: Jēkabsons, Ē., Ščerbinskis, V. (sast.). Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918.–1940. : Biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 65.lpp.
- Pozemkovska, M. “20. GADSIMTA LATVIEŠU IZCILĪBAS MEDICĪNĀ.” http://site-503033.mozfiles.com/files/503033/20_gadsimta_latviesu_izcilibas_medicina.pdf?1543518884 (27.01.2019).
