Eduards Manheims
Dzimis Vācijā.
Izglītības darbinieks (valodu skolotājs).
Līdz 1919. gadam dienēja vācu armijā, piedalījās Rīgas cīņās pret lieliniekiem.
Ieguvis Latvijas pilsonību 1924. gadā.
Strādājis par valodu pasniedzēju Daugavpilī Jātnieku pulkā, cietoksnī un kursos, Daugavpils valsts tehnikumā, Daugavpils skolotāju institūtā /1936-1938/.
1929. gadā Politiskā pārvalde ievadīja lietu par Manheima sadarbību ar kādu ārzemju vēstniecību. Sakarā ar to E.Manheims uzstājās ar paziņojumu presē, kurā noliedza apvainojumus.
30. gados Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrības Daugavpils nodaļas sekretārs.
30. gados pēc vācu militāro aprindu lūguma tulkoja vācu valodā latviešu autoru darbus (Peniķis, Radziņš) par Latvijas brīvības cīņām.
Līdz 1919. gadam dienēja vācu armijā, piedalījās Rīgas cīņās pret lieliniekiem.
Ieguvis Latvijas pilsonību 1924. gadā.
Strādājis par valodu pasniedzēju Daugavpilī Jātnieku pulkā, cietoksnī un kursos, Daugavpils valsts tehnikumā, Daugavpils skolotāju institūtā /1936-1938/.
1929. gadā Politiskā pārvalde ievadīja lietu par Manheima sadarbību ar kādu ārzemju vēstniecību. Sakarā ar to E.Manheims uzstājās ar paziņojumu presē, kurā noliedza apvainojumus.
30. gados Latvijas dzīvnieku aizsardzības biedrības Daugavpils nodaļas sekretārs.
30. gados pēc vācu militāro aprindu lūguma tulkoja vācu valodā latviešu autoru darbus (Peniķis, Radziņš) par Latvijas brīvības cīņām.
Miris.
Atsauces
- “Ko paskaidro spiegošanā apvainotais skolotājs Manheims.” Pēdējā Brīdī. 1929. 13. janvāris.
- “Vāciešu interese par Latvijas brīvības cīņu vēsturi.” Rīts. 1935. 20. februāris.
