Josifs Rozins
Dzimis 1858. gadā.
Daugavpils rabīns.
Daugavpilī nodzīvojis 47 gadus. Tiek uzskatīts par ievērojamu jūdaisma pārstāvi ne tikai Latvijas, bet arī plašākā mērogā.
1956. gadā presē bija raksts "Ebreju ģenija darbs": Daugavpils rabīna Jozefa Rozena darbus, kas uzņemti mikrofilmā un atsūtīti no Latvijas uz ASV pirms kara, tagad publicēs Talmuda pētīšanas institūtā pie Ješivas universitātes. Institūta vadītājs Dr. M. Kašers Rozena darbus par "ievērojamāko papildinājumu Talmūda literatūrai modenajos laikos". Divreiz Rozena darbi gandrīz gāja zudumā — vienreiz Hitlera dēļ, otrreiz tāpēc, ka ASV no sākuma šiem darbiem nepiešķīra nekādu vērību. Rabīns Rozens mira 1936. g. Daugavpilī, viņš bija pazīstams ,žīdu aprindās kā ģēnijs" un daži viņu ieskatīja par lielāko ebrejisma pētnieku mūsu gadsimtā. Rozena pēctecis rabīns Safrans - Fukss atrada viņa komentārus, kas atspoguļo Jaunus ieskatus par Talmūdu. Ap to laiku Hitlers sāka žvadzināt ieročus un Safrāns - Fukss, gribēdams paglābt Rozena darbus, sāka manuskriptu uzņemšanu mikrofilmā. Viņš nofotografēja 7.000 lapaspušu un nosūtīja tās savam brālim uz Ņujorku. 1939. g., kad sākās karš, pārfotografēšanas darbs vēl nebija nobeigts. 1941. g. jūnija sākumā pēdējais negatīvu sūtījums aizgāja uz ASV. Divas nedēļas vēlāk vācieši jau bija Daugavpilī un rabīns Safrāns - Fukss aizgāja bojā. 15 gadua šīs 7.000 mikrofilmu plāksnes gulēja Ņujorkā un neviens par tām neinteresējās. Gadījums tās noveda Dr. Kašera rokās, kas atzina to par "ģēnija darbu."".
Daugavpilī pirms Otrā pasaules kara darbojās „Daugavpiis žīdu labdarības biedrība rabina Josifa Rozina (Rogačovera) vārdā („Gmiles Chesed")".
Daugavpilī nodzīvojis 47 gadus. Tiek uzskatīts par ievērojamu jūdaisma pārstāvi ne tikai Latvijas, bet arī plašākā mērogā.
1956. gadā presē bija raksts "Ebreju ģenija darbs": Daugavpils rabīna Jozefa Rozena darbus, kas uzņemti mikrofilmā un atsūtīti no Latvijas uz ASV pirms kara, tagad publicēs Talmuda pētīšanas institūtā pie Ješivas universitātes. Institūta vadītājs Dr. M. Kašers Rozena darbus par "ievērojamāko papildinājumu Talmūda literatūrai modenajos laikos". Divreiz Rozena darbi gandrīz gāja zudumā — vienreiz Hitlera dēļ, otrreiz tāpēc, ka ASV no sākuma šiem darbiem nepiešķīra nekādu vērību. Rabīns Rozens mira 1936. g. Daugavpilī, viņš bija pazīstams ,žīdu aprindās kā ģēnijs" un daži viņu ieskatīja par lielāko ebrejisma pētnieku mūsu gadsimtā. Rozena pēctecis rabīns Safrans - Fukss atrada viņa komentārus, kas atspoguļo Jaunus ieskatus par Talmūdu. Ap to laiku Hitlers sāka žvadzināt ieročus un Safrāns - Fukss, gribēdams paglābt Rozena darbus, sāka manuskriptu uzņemšanu mikrofilmā. Viņš nofotografēja 7.000 lapaspušu un nosūtīja tās savam brālim uz Ņujorku. 1939. g., kad sākās karš, pārfotografēšanas darbs vēl nebija nobeigts. 1941. g. jūnija sākumā pēdējais negatīvu sūtījums aizgāja uz ASV. Divas nedēļas vēlāk vācieši jau bija Daugavpilī un rabīns Safrāns - Fukss aizgāja bojā. 15 gadua šīs 7.000 mikrofilmu plāksnes gulēja Ņujorkā un neviens par tām neinteresējās. Gadījums tās noveda Dr. Kašera rokās, kas atzina to par "ģēnija darbu."".
Daugavpilī pirms Otrā pasaules kara darbojās „Daugavpiis žīdu labdarības biedrība rabina Josifa Rozina (Rogačovera) vārdā („Gmiles Chesed")".
Miris 1936. gada martā Vīnē. Apbedīts Daugavpils ebreju kapos.
Atsauces
- “Josifs Rozins.” https://nekropole.info/lv/Josifs-Rozins (16.02.2019).
- “Ebreju ģenija darbs.” Latvija Amerikā. 1956. 6. jūnijs.
