Mihails Arcimovičs, Михаил Викторович Арцимович
Dzimis augsta valsts darbinieka Viktora Arcimoviča ģimenē 1859. gada 19. jūnijā.
Krievijas valstsvīrs (Vitebskas, kuras sastāvā bija arī Latgale, guberņas gubernators /19.12.1911- 1915/, senators).
Atstādināts no gubernatora amata kara laikā par it kā simpātijām vācu tautības augstākajiem ierēdņiem guberņās iestādēs.
Pēc izglītības jurists. Bija Latvijas pavalstnieks.
Piederēja Runtortas muiža pie Ludzas. M. Arcimoviča māsa Olga muižā uzturēja bērnu pamatskolu skolu mazturīgajiem. Ar otras māsas Jeļizavetas gādību 1925. gadā uz Runtortu no Eversmuižas (Ciblas) tika pārcelta bērnu patversme. Muiža līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Arcimovičam, mūzībā aizejot bērni (3 dēli) nodarbojušies - viens precēts ar latvieti, strādāja dzelzceļa dienestā, otrs (Grigorijs?) apsaimniekoja Runtortas muižu, trešais dzīvoja Parīzē. Literatūrā ir ziņas, ka Arcimovičam pirmajā laulībā bijuši 6 bērni, kuri turpmāk dzīvoja kopā ar viņu.
1941. gadā no Runtortas izvesti uz Sibīriju četri Arcimoviču ģimenes piederīgie - Vladimirs (Mihaila dēls Arcimovičs /1903-25.4.1944./, Aleksandra (Romāna meita) Arcimoviča /1895-nelegāli atgriezusies Latvijā 1947/, Jurijs (Vladimira dēls) Arcimovičs /1939-1943/, Olga (Viktors meita) Arcimoviča /1853-1942/.
Latviešu emigrācijas literatūrā ir diskusija par J.Velkmes versiju par Arcimoviča biogrāfiajs datiem. Kritizēti Velkmes uzskati, ka Arcimovičs (Jurijs Jurija dēls???) dzimis Latgalē, bijis katoļticīgs, runājis ģimenē latviski.
Atstādināts no gubernatora amata kara laikā par it kā simpātijām vācu tautības augstākajiem ierēdņiem guberņās iestādēs.
Pēc izglītības jurists. Bija Latvijas pavalstnieks.
Piederēja Runtortas muiža pie Ludzas. M. Arcimoviča māsa Olga muižā uzturēja bērnu pamatskolu skolu mazturīgajiem. Ar otras māsas Jeļizavetas gādību 1925. gadā uz Runtortu no Eversmuižas (Ciblas) tika pārcelta bērnu patversme. Muiža līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Arcimovičam, mūzībā aizejot bērni (3 dēli) nodarbojušies - viens precēts ar latvieti, strādāja dzelzceļa dienestā, otrs (Grigorijs?) apsaimniekoja Runtortas muižu, trešais dzīvoja Parīzē. Literatūrā ir ziņas, ka Arcimovičam pirmajā laulībā bijuši 6 bērni, kuri turpmāk dzīvoja kopā ar viņu.
1941. gadā no Runtortas izvesti uz Sibīriju četri Arcimoviču ģimenes piederīgie - Vladimirs (Mihaila dēls Arcimovičs /1903-25.4.1944./, Aleksandra (Romāna meita) Arcimoviča /1895-nelegāli atgriezusies Latvijā 1947/, Jurijs (Vladimira dēls) Arcimovičs /1939-1943/, Olga (Viktors meita) Arcimoviča /1853-1942/.
Latviešu emigrācijas literatūrā ir diskusija par J.Velkmes versiju par Arcimoviča biogrāfiajs datiem. Kritizēti Velkmes uzskati, ka Arcimovičs (Jurijs Jurija dēls???) dzimis Latgalē, bijis katoļticīgs, runājis ģimenē latviski.
Miris 1933. gada 20. maijā Ludzā. Apbedīts 23.05.1933 Ludzas pareizticīgo kapos
Atsauces
- “Runtortas muiža.” http://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/kultura/kulturas-pieminekli/muizas/runtortas-muiza (09.03.2013).
- “Miris bijušais Vitebskas guberņas gubernators Arcimovičs.” Latgales Ziņas. 1933. 2.jūnijs.
- Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga, Latvijas Valsts arhīvs: Nordik, 2007. 369.lpp.
- Brežgo, B. “Latgales zemnieku attiecības pret 1861.gada reformu.” Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1940. Nr.13, 90. lpp.
- “Vitebskas Vācija.” Dzimtenes Vēstnesis. 1916. 9. janvāris.
- Škutāns, S. “Par myusu presi trymdā (1946-1950).” Grām.: Acta Latgalica 3. Latgaļu izd., 1976. 305.-306.lpp.
- Bērziņš, V. Latvijas Pirmā pasaules kara laikā. Rīga: Zinātne, 1987. 61.lpp.
