Latgales dati
Dzimis 1880. gada 25. novembrī Rencēnu pagastā.
Izglītības darbinieks (Rēzeknes valsts skolotāju institūta skolotājs; Rēzeknes Tautas konservatorijas direktors),
mākslinieks (mūziķis).
Sakārtojis izdošanai vairākas dziesmu grāmatas.
Laikabiedru vērtējumā bija izveidojis spilgtu jaukto kori Rēzeknes skolotāju institūtā - Latgales lepnumu.
Laikabiedru atmiņās saukts par Latgales Bēthovenu, jo studējis Drēzdenes konservatorijā pie Bēthovena skolēna darba turpinātajiem.
Padomju laikā (1948. gada Latvijas dziesmu svētku laikā) bija Daugavpils pilsētas un apriņķa koru galvenais diriģents.
Tā kā ģimenes un tuvu radu viņam nebija, pēdējā gaitā Rozīti pavadīja Daugavpils mūzikas vidusskolas pedagogi, bet par viņa atdusas vietu rūpējas V. Osenenko.
Miris 1952. gada 14. novembrī. Apbedīts Daugavpils luterāņu kapos blakus savai māsai Marijai, kas dzīvoja pie brāļa Rēzeknē un Daugavpilī un palīdzēja mājas darbos.
Atsauces
  • Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 421.lpp.
  • Gavare, J. “Kas dzīvo tavā atmiņā.” Avangards, Daugavpils. 1989. 13. jūnijs.
  • Mediņš, K. “Kā veidojās tradīcija. Atmiņas par Rēzeknē nodzīvotiem 20 gadiem.” Literatūra un māksla. 1985. 12. jūlijs.
  • Švinka, V. “Skan stīgas.” Literatūra un māksla. 1992. 18. septembris.