Eduards Graudiņš
[arī 24.03] dzimis 1890. gada 14. martā Kaplavas (Bornes) pagastā.
Militārs darbinieks (1920. gadā Daugavpils pilsētas un apriņķa komandants un garnizona priekšnieks (vienlacīgi līdz 1920. gada decembra beigām arī Daugavpils apriņķa apsardzības /kara priekšnieks), pilnvarotais pārstāvis pie Latgalē operējošās Polijas armijas; bataljona komandieris 11. Dobeles kājnieku pulkā).
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni).
Daugavpils muitas eksperts /1924-1925/.
Jaunlatgales robežsargu apgabala 2. rajona priekšnieks, 1931.— 1940. gadā bija valsts nekustamo īpašumu pārzinis Daugavpilī.
Otrā pasaules kara dalībnieks (J. Kureļa grupas Skrīveru bataljona komandieris /1944/).
1944. gadā arestēts un ieslodzīts Štuthofas koncentrācijas nometnē.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni).
Daugavpils muitas eksperts /1924-1925/.
Jaunlatgales robežsargu apgabala 2. rajona priekšnieks, 1931.— 1940. gadā bija valsts nekustamo īpašumu pārzinis Daugavpilī.
Otrā pasaules kara dalībnieks (J. Kureļa grupas Skrīveru bataljona komandieris /1944/).
1944. gadā arestēts un ieslodzīts Štuthofas koncentrācijas nometnē.
Miris, evakuējot nāves nomenti, 1945. gada februārī Lauenburgas apkārtnē Vācijā.
Atsauces
- “Ilūkstes apriņķa vecākais Eduards Graudiņš.” Daugavpils Latviešu avīze. 1941. 13. augusts.
- Jēkabsons, Ē. “Pulkvedis - leitnants Eduards Graudiņš: Neatkarības karš, Latvijas valsts, Štuthofas koncentrācijas nometne.” http://www.sargs.lv/lv/Vesture/Vesture/2011/02/Eduards_Graudins.aspx#lastcomment (13.03.2014).
- “Graudiņš, Eduards.” http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=476 (13.03.2014).
- “Apsardzības ministra pavēle Nο 48. 13. decembrī 1920. g.” Valdības Vēstnesis. 1920. 18. decembris.