Pīters Smeļters
Dzimis 1868. gada 31. oktobrī Varakļānu pagasta Kokaros.
Katoļu garīdznieks (prāvests Andrupenē, Dagdā, Skaistā),
literāts (folklorists, dzejnieks, pseidonīms Nūvārotōjs).
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis (1897-/).
Latgales kongresa dalībnieks.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
1935. gadā pie P.Smeļtera Sventē ciemojās žurnālists Jānis Soms, kurš apmeklējuma iespaidus publicēja žurnālā "Straume".
1943. gadā Sventē sarīkota plaša godināšana 75. dzimšanas dienā. Piedalījās Grīvas pilsētas vadība, Daugavpils apriņķa vadība, ievērojami darbinieki N.Trepšs, V.Locis.
Pirmais no varakļāniešiem, kurš iesvētīts /1894/ par garīdznieku. No Varakļānu draudzes bija daudzi priesteri. Līdz Otrajam pasaules karam pēc P.Smeļtera sekoja Miķelis Dukaļskis, Pēteris Strods, Aloizijs Broks, Dominiks Sprūdžs, Izidors Broks, Staņislavs Zeps un Ludvigs Ornicāns.
Iesācis būvēt Raipoles baznīcu.
1929. gada "Latgolas Vōrdā" bija sēru sludinājums par Smelteru dzimtas vecākā pārstāvja - Joņa Oduma d. Smeltera, Varakļānu pagasta Kokarūs, nāvi 1929. gada 11. oktobrī 80 gadu vecumā. Iespējams, Pētera tēvs.
literāts (folklorists, dzejnieks, pseidonīms Nūvārotōjs).
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis (1897-/).
Latgales kongresa dalībnieks.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
1935. gadā pie P.Smeļtera Sventē ciemojās žurnālists Jānis Soms, kurš apmeklējuma iespaidus publicēja žurnālā "Straume".
1943. gadā Sventē sarīkota plaša godināšana 75. dzimšanas dienā. Piedalījās Grīvas pilsētas vadība, Daugavpils apriņķa vadība, ievērojami darbinieki N.Trepšs, V.Locis.
Pirmais no varakļāniešiem, kurš iesvētīts /1894/ par garīdznieku. No Varakļānu draudzes bija daudzi priesteri. Līdz Otrajam pasaules karam pēc P.Smeļtera sekoja Miķelis Dukaļskis, Pēteris Strods, Aloizijs Broks, Dominiks Sprūdžs, Izidors Broks, Staņislavs Zeps un Ludvigs Ornicāns.
Iesācis būvēt Raipoles baznīcu.
1929. gada "Latgolas Vōrdā" bija sēru sludinājums par Smelteru dzimtas vecākā pārstāvja - Joņa Oduma d. Smeltera, Varakļānu pagasta Kokarūs, nāvi 1929. gada 11. oktobrī 80 gadu vecumā. Iespējams, Pētera tēvs.
Miris 1949. gada 7. jūlijā Sventē. Apbedīts Sventes kapos.
Atsauces
- Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 449.lpp.
- “Prāvesta Pētera Smeltera godināšana.” Daugavas Vēstnesis. 1943. 9. novembris.
- Soms, J. “Cīmā pi sērmō tautas darbinīka bkga Pītera Smeltera.” Straume, 1935. Nr. 12, 10.-11.lpp.
