Latgales dati
Dzimis 1885. gada 9. janvārī Kalupes pagasta Pūdānu ciemā Jura un Māras Rubinu ģimenē.
Politiķis (Latvijas Satversmes sapulces deputāts /Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/),
Latgales apgabaltiesas ierēdnis,
literāts (publicists, prozaiķis, tulkotājs, pseidonīms Bite, Bīdrs).
1909. gadā persona Ontons Rubyns bija jaundibinātās Kalupes lauksaimniecības biedrības valdes locekla kandidāts.
Viens no Pēterburgas muzikālās biedrības dibinātājiem 1903. gadā.
Uzrakstījis vienu no pirmajiem oriģinālstāstiem latgaliešu literatūrā. Sastādījis latgaliešu lūgšanu un dziesmu lūgšanu grāmatu "Teic muna dvēsele Kungu" (1910).
Zinas par lurpmāko liktenis pēc 1944.gada ir skopas.
M,Apela: "Ontons Rubyns dzimis 1886. g. Kolupas pogostā. Pēc tautskolas beigšonas. privātā ceļā gatavājās nūlikt gimna/ijas abituriju. (1908.- 1910. g.) pēc tam apmeklēja mērniku kursus. Nu 1912. g. dorbojās kai dzelžcela pārvaldes Viļņā, tad Moskovā (nu 1915. g ) irēdnis. Jem dzeivu daleibu latgališu bēgļu komitejas Moskovas nūdaļas ruiorganizēšonā un darbeibā, izpiļdeidams nūdalas sekretāra pīnākumus. Pēc Latgolas atbreivošonas nu lelinīkim, atsagriž uz dzimtini un teik ivālāts Satversmes Sapulcē. Kaidu laiku izpylda mīratīsneša pinākumus pi Latgolas apgobola tisas, tad dorbojās nūduklu departamentā kai nūdūkļu inspektors un departamenta irēdnis."
Bauskas Vecajos kapos blakus apbedīta Amēlija (dzīvesbiedre?Rubīna /1898-1978/. Kapa piemineklis kopā ar Irēnu (meita?) /1923-2006/ un Pauli /1921-2022/ Rotšteiniem.
1941. gadā Pudānu solā dzīvojusi viena Rubinu saime, bez Jura un Māras. Minētās personas nav apbedītas Baltaču kapos.
Miris 1964. gada 30. janvārī Bauskā. Apbedīts Bauskas vecajos kapos.
Atsauces
  • Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 111.-112.lpp.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. 275.lpp.
  • “Antons Rubīns.” https://www.cemety.lv/public/deceaseds/451983?type=deceased (11.01.2025).
  • Apeļs, M. “Latgališu literaturas vēsture.” Latgolas škola, 1935. Nr.5.
00e44eb6caa3f6b097102db40e75601462df9b59
E95a775c9470ad21695e25b2e9eb1eee59590b79
Ad7f3134f2bb614c5233c8baac3e26a46d2a3818
84a6603e1b2290e5f899bec92ce73675b4638101
46f1b6eade2a34232d8bc087f3dd5d66fc1c6074