Arnolds Kalniņš
Dzimis 1904. gada 5. oktobrī Allažu pagastā.
Mediķis (Kopš 1934. gada bija sanitārārsts Daugavpilī, kopš 1938. gada Sarkanā krusta slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļas vadītājs, vietējā aizsargu pulka vecākais ārsts, Otrā pasaules kara laikā Daugavpils slimnīcas direktors).
sabiedrisks darbinieks (Saeimas deputāta kandidāts /Nacionālās apvienības saraksts /Latgale, 1925).
Līdz Daugavpils periodam bija Bebrenes rajona ārsts.
Līdz 1978. gadam kopā ar dzīvesbiedri dzīvoja Ziemeļdakotā, pēc tam - Floridā. Vašburgas (Ziemeļdakota) pilsētas Goda pilsonis.
Dzīvesbiefre Milda Kalniņa (dzim. Gailiņa 17.10,1905, Allažu pag., - 29.10.1998, Florida), meita mūzikas pedagoģe Rūta Kalniņa.
Emigrācijā pazīstams ari viņa dēls ķirurgs Aivars Kalniņš, dzimis Latvijā (vai Daugavpilī?) 1934. gadā. Viņa ģimenē bērni Roberts un Edgars.
Kalniņu ģimenes īpašumu Daugavpils Mežciemā ir iegādājušies un atjaunojuši Oļegs Fogelmans un Irēna Voitāne.
sabiedrisks darbinieks (Saeimas deputāta kandidāts /Nacionālās apvienības saraksts /Latgale, 1925).
Līdz Daugavpils periodam bija Bebrenes rajona ārsts.
Līdz 1978. gadam kopā ar dzīvesbiedri dzīvoja Ziemeļdakotā, pēc tam - Floridā. Vašburgas (Ziemeļdakota) pilsētas Goda pilsonis.
Dzīvesbiefre Milda Kalniņa (dzim. Gailiņa 17.10,1905, Allažu pag., - 29.10.1998, Florida), meita mūzikas pedagoģe Rūta Kalniņa.
Emigrācijā pazīstams ari viņa dēls ķirurgs Aivars Kalniņš, dzimis Latvijā (vai Daugavpilī?) 1934. gadā. Viņa ģimenē bērni Roberts un Edgars.
Kalniņu ģimenes īpašumu Daugavpils Mežciemā ir iegādājušies un atjaunojuši Oļegs Fogelmans un Irēna Voitāne.
Miris 1999. gada 6. janvārī St. Pētersburgā, Floridā.
Atsauces
- “Nekrologs.” Laiks, Ņujorka. 1999. 30.janvāris.
- Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 233.lpp.
- “Pa mūža gadu kāpnēm.” Laiks, Ņujorka. 1964. 30. septembris.
- “Sēru sludinājumi.” Laiks, Ņujorka. 1998. 31. oktobris.
- “Kā latviešu ārsts Mineapolē kļust populārs.” Laiks, Ņujorka. 1963. 27. februāris.
- Rube, A. “No Šekspīra pilsētas mājup uz Latgali.” http://latgaleslaiks.lv/raksti/2018-12-03-no-sekspira-pilsetas-majup-uz-latgali?fbclid=IwAR0LCbniWmRUJaYOxc6PZqklA70CLNW4LE4AOj2uRuIyWvzVKaeGQoYcwgQ (04.12.2018).
