Latgales dati
Dzimis 1891. gada 18. novembrī Kaunatas pagasta Mukānos Pētera /1858-1945/ un Annas /-1926/ Grišānu četru brāļu ģimenē.
Katoļu garīdznieks (draudžu prāvests /Malnava, 1921-1924; Rēzekne /arī dekanāta dekāns, 1929-1934; Viļāni, 1934-1937; Rēzeknes Svētā Andreja baznīca, 1937-1944/; mariāņu mājas priekšnieks /Viļāni, 1938-1944/).
Tēvu mariāņu kongregācijas Ģenerālas padomes loceklis /1946-1948/.
Emigrējis /1944/ un dzīvoja Romā, Argentīnā /1948-1953/, ASV /1953- 1989/.
Ir publicētas atmiņas "Pa atmiņu stygom" trijos sējumos. 1. sējumā /1969/ aprakstītas vikāra gaitas Preiļu draudzē līdz 1944. gadam.
Brālis katoļu garīdznieks Boļeslavs Grišāns.
Bija iniciators Amerikas latgaļu centra veidošanai. Par savākto naudu 1961. gadā nopirktas vairākas ēkas Vandavegā, Viskonsīnas štatā. Tur notika vairāki pasākumi. Tostarp 1982. gadā Latgales 1917. gada kondresa 65. gadadienas atcere. J. Grišāns tika pārcelts uz citu vietu, tāpēc Vandavega zaudēja latgaļu centra nozīmi.
Brāļi - Konstantins /1900-1016/, garīdznieks Boļeslavs Grišāns, pašvaldību darbinieks Miķelis Grišāns.
Tēvs pelnīja naudu uz dzelzceļa būvēm, ierīkoja dīķus un strūklakas turīgiem Krievijas ģenerāļiem, tā nopelnīja naudu Bukmuižas pagasta Noviku saimniecības izveidošanai.
Miris 97 gadu vecumā (priesterībā 72 gadi) 1988. gada 24. februārī ASV. Apbedīts Stokbridžas pilsētiņas (ASV) Bekšīra kalnos mariāņu privātā kapsētā.
Atsauces
  • Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1968. 293. lpp.
  • Dzeņs, O. Muna dzeive. 3. sēj. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1978. 328. lpp.
  • Grišāne, V. No sevis saknes projām nemet... Grišānu dzimta. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2009. 207.-240. lpp.
19974653ea66e42673f5ad16d348bc7d3effb7ed
72c3ee8d8a6e852b5bb07a8e793d8f715319a20f
5399b0d987c2164778157fef125a782e1d94f674
E08000a45bdff865084096c368a2bcad70a417a2