Frīdrihs Briedis
Dzimis 1888. gada 5. jūlijā Vitebskas guberņas Polockas apriņķa Lovšā no Cēsu apriņķa izceļojuša zemnieka ģimenē.
Militārs darbinieks (pulkvedis, latviešu strēlnieks).
Dzīvoja pie savas māsas Daugavpilī un mācījies pilsētas skolā, to pabeidza 17 gadu vecumā. Pēc Pēterburgas kājnieku karaskolas pabeigšanas dienēja 99. Ivangorodas kājnieku pulkā Daugavpilī /1909-1914/. Toreiz pulku komandēja ģenerālmajors Sergejs Verhovskis, kurš ir devis labu F.Brieža raksturojumu.
....
JĒJABSONS, ē. (2016): Toreizējais pulka komandieris Sergejs Verhovskis divdesmitajos gados atcerējies, ka1910. gada augusta vidū saņēmis no adju-tanta ziņu par podporučika Friča Brieža,bijušā Vladimira karaskolas vecākā portu-pejjunkura, ierašanos pulkā un gatavībustādīties priekšā (parasti karaskolu beidzējipulkos ieradās oktobra vidū, pēc viņiem pa-redzētā atvaļinājuma izmantošanas). S. Ver-hovskis rakstījis: «Nobrīnījies par šāduierašanos neparastā laikā, uzaicināju viņuienākt. Kabinetā pie manis ienāca vidēja au-guma virsnieks, priekšzīmīgi ģērbies, un,pedantiski izpildīdams visus reglamentanoteikumus, stādījās man priekšā. Pēc pa-rastiem jautājumiem no manas puses unsaņemtām noteiktām, izsmeltām atbildēmno jaunā virsnieka, es nenocietos, nejautājis,kāpēc viņš, neizlietodams atvaļinājumu, ie-radies pulkā. Saņēmu negaidītu atbildi: viņšieradies kalpot un tāpēc izlietot atvaļinā- jumu, viņu nenopelnījis, uzskatot par ne-ērtu. Vēlāk, kad atvaļinājums būšot viņam vajadzīgs, viņš cerot uz manu pretimnāk-šanu. Es, protams, viņam to apsolīju. Gribē-dams pārbaudīt pēc pirmā iespaida pārspīlēticentīgo virsnieku, es nozīmēju viņu 3. rotā,kuras komandieris bija pazīstams kā no-pietns, stingrs un lietišķs vadītājs. Drīzumāno viņa tiešās priekšniecības, viņa līdz-biedru atsauksmēm un maniem personī-giem novērojumiem biju spiests viņu atzītpar izcilu virsnieku. Vēlākā laikā pulka bib-liotēkas pārziņa periodiskos novērojumosmanu uzmanību grieza apstāklis, ka Briedisņem lasīšanai tikai nopietna un zinātniskasatura grāmatas. Viss sacītais un podporu-čika Brieža korektā uzvešanās tika no manispienācīgi novērtēta [..].» S. Verhovskis arīatcerējies, ka bieži aicinājis F. Briedi viesospie sevis un abi stundām diskutējuši par ne-senās militārās vēstures jautājumiem. Jau-nais virsnieks interesējies par pulkvežagrāmatu plauktā esošajiem izdevumiem.
....
Daugavpilī 1913. gadā apprecējās ar dzelzceļa darbnīcu galvenā grāmatveža Aleksandra Libermana meitu Kseniju. Ģimenē piedzima meita Vera, kura drīz mirusi.
no 1912. gadaaugusta līdz 1913. gada maijam bija pieko-mandēts turpat Daugavpilī esošajam 25. kāj-nieku divīzijas štābam kā vecākā adjutantapienākumu izpildītājs. 1912. gada oktobrīF. Briedis tika paaugstināts par poručiku. Neilgi pirms Pirmā pasaules kara sākak kārtot iestājeksāmenus kara akadēmijā. No Daugavpils 1914. gadā devās uz karadarbības fronti Austrumprūsijā.
Viens no četriem latviešiem, kurš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa 1. pakāpi.
Pulkveža F.Brieža piemiņa Daugavpilī ir iemūžināta vairākos kultūras pieminekļos.
1934. gadā Daugavpils teātris iestudēja L. Auzānes patriotisku lugu F. Brieža piemiņai "Dzimtene sauc". Pirmo reizi izradita 1934. gada 28. oktobrī.
Dzīvoja pie savas māsas Daugavpilī un mācījies pilsētas skolā, to pabeidza 17 gadu vecumā. Pēc Pēterburgas kājnieku karaskolas pabeigšanas dienēja 99. Ivangorodas kājnieku pulkā Daugavpilī /1909-1914/. Toreiz pulku komandēja ģenerālmajors Sergejs Verhovskis, kurš ir devis labu F.Brieža raksturojumu.
....
JĒJABSONS, ē. (2016): Toreizējais pulka komandieris Sergejs Verhovskis divdesmitajos gados atcerējies, ka1910. gada augusta vidū saņēmis no adju-tanta ziņu par podporučika Friča Brieža,bijušā Vladimira karaskolas vecākā portu-pejjunkura, ierašanos pulkā un gatavībustādīties priekšā (parasti karaskolu beidzējipulkos ieradās oktobra vidū, pēc viņiem pa-redzētā atvaļinājuma izmantošanas). S. Ver-hovskis rakstījis: «Nobrīnījies par šāduierašanos neparastā laikā, uzaicināju viņuienākt. Kabinetā pie manis ienāca vidēja au-guma virsnieks, priekšzīmīgi ģērbies, un,pedantiski izpildīdams visus reglamentanoteikumus, stādījās man priekšā. Pēc pa-rastiem jautājumiem no manas puses unsaņemtām noteiktām, izsmeltām atbildēmno jaunā virsnieka, es nenocietos, nejautājis,kāpēc viņš, neizlietodams atvaļinājumu, ie-radies pulkā. Saņēmu negaidītu atbildi: viņšieradies kalpot un tāpēc izlietot atvaļinā- jumu, viņu nenopelnījis, uzskatot par ne-ērtu. Vēlāk, kad atvaļinājums būšot viņam vajadzīgs, viņš cerot uz manu pretimnāk-šanu. Es, protams, viņam to apsolīju. Gribē-dams pārbaudīt pēc pirmā iespaida pārspīlēticentīgo virsnieku, es nozīmēju viņu 3. rotā,kuras komandieris bija pazīstams kā no-pietns, stingrs un lietišķs vadītājs. Drīzumāno viņa tiešās priekšniecības, viņa līdz-biedru atsauksmēm un maniem personī-giem novērojumiem biju spiests viņu atzītpar izcilu virsnieku. Vēlākā laikā pulka bib-liotēkas pārziņa periodiskos novērojumosmanu uzmanību grieza apstāklis, ka Briedisņem lasīšanai tikai nopietna un zinātniskasatura grāmatas. Viss sacītais un podporu-čika Brieža korektā uzvešanās tika no manispienācīgi novērtēta [..].» S. Verhovskis arīatcerējies, ka bieži aicinājis F. Briedi viesospie sevis un abi stundām diskutējuši par ne-senās militārās vēstures jautājumiem. Jau-nais virsnieks interesējies par pulkvežagrāmatu plauktā esošajiem izdevumiem.
....
Daugavpilī 1913. gadā apprecējās ar dzelzceļa darbnīcu galvenā grāmatveža Aleksandra Libermana meitu Kseniju. Ģimenē piedzima meita Vera, kura drīz mirusi.
no 1912. gadaaugusta līdz 1913. gada maijam bija pieko-mandēts turpat Daugavpilī esošajam 25. kāj-nieku divīzijas štābam kā vecākā adjutantapienākumu izpildītājs. 1912. gada oktobrīF. Briedis tika paaugstināts par poručiku. Neilgi pirms Pirmā pasaules kara sākak kārtot iestājeksāmenus kara akadēmijā. No Daugavpils 1914. gadā devās uz karadarbības fronti Austrumprūsijā.
Viens no četriem latviešiem, kurš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa 1. pakāpi.
Pulkveža F.Brieža piemiņa Daugavpilī ir iemūžināta vairākos kultūras pieminekļos.
1934. gadā Daugavpils teātris iestudēja L. Auzānes patriotisku lugu F. Brieža piemiņai "Dzimtene sauc". Pirmo reizi izradita 1934. gada 28. oktobrī.
Miris traģiskā nāvē (izpildīts nāvessods) 1918. gada 28. augustā Maskavā.
Atsauces
- “Fridrihs Briedis.” http://lkok.com/detail1.asp?ID=233 (04.07.2012).
- “Atklāta piemiņas plāksne pulkvedim Briedim.” Rīts. 1935. 4. novembris.
- Jēkabsons, Ē. “Pulkvedis Fricis Brēde (Fridrihs Briedis).” Tēvijas Sargs, 2016. Nr. 1, 31.- 33. lpp.
- “Kas un kāpēc jāzina par pulkveža Brieža nogalināšanu?” https://www.facebook.com/LSMportals/videos/321010478650883/ (29.08.2018).
- Goppers, K. “Pie pulkkveža Brieža raksturojuma.” Latviešu strēlnieks, 1925. Nr.4., 14.lpp.
- Jēkabsons, `Ē. “Pulkvedis Fricis Brēde (Frīdrihs Briedis): jauni materiāli.” Tēvijas Sargs, 2016. Nr.1.
