Juris Bricis
Dzimis Latgalē.
Savukārt 114. kājnieku pulka poručiks Latgales
latvietis Juris Bricis, kurš 1871. gadā bija
beidzis Rīgas junkurskolu, 1877. gada septembrī
no Rīgas tika nosūtīts uz Bukaresti
Rumānijā 3. grenadieru divīzijas komplektēšanai
un iedalīts 11. grenadieru pulkā kā
rotas komandieris. Par varonību kaujā pie
Pļevnas, kurā tika kontuzēts, apbalvots ar III
šķiras Svētā Staņislava ordeni un Rumānijas
Dzelzs krustu. Bricis atgriezās savā pulkā Rīgā
1878. gada novembrī jau kā štābkapteinis .
Kopā ar Juri Brici uz Buharesti 3. grenadieru
divīzijas komplektēšanai 1877. gada septembrī
devās 113. kājnieku pulka praporščiks
(1878. gada jūnijā paaugstināts par podporučiku)
Jēkabs Cīrulis, kurš 1876. gadā bija
beidzis Rīgas junkurskolu, un arī tika iedalīts
11. grenadieru pulkā. Cīrulis piedalījās kaujās
ar turkiem pie Pļevnas (11. novembrī pulks
tika iekļauts Pļevnas ielenkšanas rietumu
vienībā Rumānijas firsta Kārļa vadībā, bet
28. novembrī piedalījās «Pļevnas ieņemšanā
un Osmana pašā armijas sagūstīšanā»,
turklāt paša «Imperatora klātbūtnē»). Par
kaujā pie Pļevnas parādīto varonību Cīrulis
1877. gada novembrī apbalvots ar IV šķiras
Svētās Annas ordeni, bet jau 1879. gadā ‒ ar
Rumānijas Dzelzs krustu.
latvietis Juris Bricis, kurš 1871. gadā bija
beidzis Rīgas junkurskolu, 1877. gada septembrī
no Rīgas tika nosūtīts uz Bukaresti
Rumānijā 3. grenadieru divīzijas komplektēšanai
un iedalīts 11. grenadieru pulkā kā
rotas komandieris. Par varonību kaujā pie
Pļevnas, kurā tika kontuzēts, apbalvots ar III
šķiras Svētā Staņislava ordeni un Rumānijas
Dzelzs krustu. Bricis atgriezās savā pulkā Rīgā
1878. gada novembrī jau kā štābkapteinis .
Kopā ar Juri Brici uz Buharesti 3. grenadieru
divīzijas komplektēšanai 1877. gada septembrī
devās 113. kājnieku pulka praporščiks
(1878. gada jūnijā paaugstināts par podporučiku)
Jēkabs Cīrulis, kurš 1876. gadā bija
beidzis Rīgas junkurskolu, un arī tika iedalīts
11. grenadieru pulkā. Cīrulis piedalījās kaujās
ar turkiem pie Pļevnas (11. novembrī pulks
tika iekļauts Pļevnas ielenkšanas rietumu
vienībā Rumānijas firsta Kārļa vadībā, bet
28. novembrī piedalījās «Pļevnas ieņemšanā
un Osmana pašā armijas sagūstīšanā»,
turklāt paša «Imperatora klātbūtnē»). Par
kaujā pie Pļevnas parādīto varonību Cīrulis
1877. gada novembrī apbalvots ar IV šķiras
Svētās Annas ordeni, bet jau 1879. gadā ‒ ar
Rumānijas Dzelzs krustu.
Miris.
Atsauces
- Jēkabsons, Ē. “Latvieši Krievu-turku karā.” Nezināmā kara vēsture, 2023. Nr. 2 (41).
- Jēkabsons, Ē. “Latvieši Krievu-turku karā.” https://www.academia.edu/145129762/Latvieši_Krievu_turku_karā_Nezināmā_Kara_Vēsture_2023_Nr_2_41_ (28.11.2025).