Kārlis Grendzions
Dzims 1894. gada 24. janvārī Plāņu pagastā.
Meža dienesta darbinieks (Viļakas, Rēzeknes virsmežniecības mežzinis).
Vēlāk Valkas apriņķa mežzinis.
Bijušais cara armijas virsnieks, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks. Brālis Otokars arī bija virsnieks, kritis pilsoņu karā Krievijā.
Brālis skolotājs Jānis Grendzions, strādāja Kangaru pamatskolā pie Balviem.
Beidzis LU mežkopības studijas (nav LU studentu sarakstā?). Presē minēts, ka iestājies LU 1936. gadā. beidzis 1943. gadā.
Ir versija, ka deportācijas bridi aizstāvējies un aizbēdzis kopā ar ģimeni, bet māsa Emīlija palikusi. Māsa Strenču psihiatriskās slimnīcas medmāsa (žēlsirdīgā māsa) Emīlija noslepkavota 1941. gadā Valkas apriņķa čekas pagrabā.
Vēlāk Valkas apriņķa mežzinis.
Bijušais cara armijas virsnieks, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks. Brālis Otokars arī bija virsnieks, kritis pilsoņu karā Krievijā.
Brālis skolotājs Jānis Grendzions, strādāja Kangaru pamatskolā pie Balviem.
Beidzis LU mežkopības studijas (nav LU studentu sarakstā?). Presē minēts, ka iestājies LU 1936. gadā. beidzis 1943. gadā.
Ir versija, ka deportācijas bridi aizstāvējies un aizbēdzis kopā ar ģimeni, bet māsa Emīlija palikusi. Māsa Strenču psihiatriskās slimnīcas medmāsa (žēlsirdīgā māsa) Emīlija noslepkavota 1941. gadā Valkas apriņķa čekas pagrabā.
Miris emigrācijā 1974. gada 29. novembrī Indianas štatā, ASV.
Atsauces
- “Lasītāju balsis.” Laiks, Ņujorka. 1984. 30. augusts.
- Simsone, E. “Nedrīkst aizmirst!” Laiks, Ņujorka. 1984. 13. jūnijs.
- “Sēru sludinājums.” Laiks, Ņujorka. 1974. 4. decembris.